Projektā LIFE IS SALACA definēti rekomendējamie apsaimniekošanas pasākumi upju kvalitātes uzlabošanai

Lai gan kopumā apsekotajā Salacas baseina daļā upju hidromorfoloģiskā kvalitāte ir laba un augsta, tas nenozīmē, ka nav nepieciešams veikt apsaimniekošanas pasākumus. Ūdens struktūrdirketīvas mērķis ir ne tikai ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana, bet arī esošās kvalitātes nepasliktināšana, kas ir īpaši svarīga arī klimata pārmaiņu kontekstā. Identisku mērķi nosaka arī jaunā Dabas atjaunošanas regula. Tās pamatprincipi ir atjaunot tās ekosistēmas, kas ir sliktā stāvoklī un nepasliktināt tās, kas ir labā stāvoklī. Arī Natura 2000 teritorijās, tai skaitā dabas parka “Salacas ieleja” un saldūdeņu biotopu apsaimniekošanā tiek ievēroti principi, ka jānovērš nelabvēlīgas ietekmes un jāsaglabā pašreizējā biotopu platība un laba kvalitāte.

Kopumā tika noteikti 11 apsaimniekošanas pasākumi, kas iekļauj gan upē, gan tās krastos veicamās darbības:

• Akmeņu krāvumu/dzirnavu nojaukšana
• Bebru dambju nojaukšana
• Bebru populācijas kontrole
• Koku sagāzumu izvākšana
• Maluzvejas apkarošana
• Upes aizauguma samazināšana
• Invazīvās sugas – Sosnovska latvāņa ierobežošana un iznīcināšana
• Invazīvās sugas – puķu spriganes ierobežošana un iznīcināšana
• Citu invazīvo sugu (Kanādas zeltslotiņa, signālvēzis, sīkziedu sprigane, u.c.) ierobežošana un iznīcināšana
• Baltalkšņu izvākšana
• Cits pasākums.

Apsaimniekošanas pasākumi tika grupēti un prioritizēti atbilstoši to ieviešanas sagaidāmajai pozitīvajai ietekmei uz upju hidromorfoloģisko un ekoloģisko kvalitāti, nosakot prioritātes no pirmās līdz piektajai. Apsekotās upes, lai gan atrodas vienā reģionā, ir ļoti dažādas gan pēc hidromorfoloģiskās tipoloģijas, gan ietekmēm un slodzēm. Nosakot apsaimniekošanas pasākumu prioritātes, tika ņemta vērā to radītā ietekme un upes kvalitātes uzlabošanās potenciāls. Tādēļ viens apsaimniekošanas pasākums dažādām upēm var būt noteikts ar atšķirīgu prioritāti.

Pirmā prioritāte jeb obligāti veicamie pasākumi ir akmeņu krāvumu un dzirnavezeru palieku nojaukšana. Upes gareniskās nepārtrauktības atjaunošana ir pamats labai upes kvalitātei. Otrā prioritāte piešķirta upes aizauguma samazināšanai, kas paredzēta projekta ietvaros, būtisku bebru dambju nojaukšanai un koku sagāzumu ietekmes samazināšanai. Trešā un ceturtā prioritāte piešķirta koku sagāzumu ietekmes samazināšanai, dažādu invazīvo sugu apkarošanai, bebru dambju nojaukšanai un bebru populācijas letālai atbaidīšanai. Savukārt piektā prioritāte jeb administratīvie pasākumi tika piešķirta pasākumiem, kas orientēti uz normatīvo aktu un noteikumu pilnveidošanu, piemēram, papildus maluzvejnieku kontrole.

Kopumā visizplatītākais pasākums ir koku sagāzumu ietekmes samazināšana, kas izvēlēts 43 upju posmos jeb 26% no apsekojumiem. Šis pasākums noteikts Glāžupei, Joglai, Iģei, Korģei, Korģes strautam, Pužupei, Svētupei un Salacai. Salacā koku sagāzums gan ietekmē tikai nelielu upes posmu un tā aizvākšana vairāk ir saistīta ar preventīvu plūdu kontroli.

Pasākumi aizauguma ar ūdensaugiem samazināšanai tika noteikti tikai Jaunupē un Salacā kopumā 24 posmos. Aizauguma izvākšana pārsvarā nepieciešama straujteču ekoloģiskās kvalitātes atjaunošanai īpašu uzsvaru liekot uz lašveidīgo zivju nārsta vietu atjaunošanu.

Bebru dambju likvidēšana nepieciešama 17 upju posmos, pārsvarā Korģē un Glāžupē. Vēl septiņos upju posmos noteikts pasākums, kas saistīts ar bebru populācijas kontroli, kas pārsvarā nepieciešams Iģē un Korģē. Jāņem vērā, ka bebru dambju nojaukšanai bez to populācijas kontroles ir maza efektivitāte. Korģē lielākā daļa pasākumu ir saistīti ar bebru ietekmes mazināšanu, kas īpaši būtiski strauji tekošos lašveidīgo zivju ūdeņos. Turpretī Svētupē apsekotajos posmos bija manāmas bebru darbības pēdas, bet pašu dambju bija ļoti maz, kas liecina par iepriekš īstenotiem apsaimniekošanas pasākumiem.

Dažādi akmens krāvumi un aizsprosti tika konstatēti 14 upju posmos – Glāžupē, Iģē, Joglā un Svētupē. Visu to likvidācija tika novērtēta ar augstāko prioritāti, neskatoties uz to, ka projekta LIFE IS SALACA ietvaros tiek apsvērta tikai Glāžupes dzirnavezeru palieku demontāža. Šķēršļi upju gareniskajai nepārtrauktībai rada būtisku slodzi uz upju hidromorfoloģisko un ekoloģisko kvalitāti. Šķēršļi tīrās, nepiesārņotās upēs, kur eitrofikācijas slodze ir zema, spēj būtiski ietekmēt upes ekosistēmu, tāpēc šķēršļu likvidēšanai tiek noteikta visaugstākajā prioritātei.

Dažādi pasākumi invazīvā Sosnovska latvāņa apkarošanai noteikti 6 posmos, bet puķu spriganes apkarošanai 15 posmos. Abas sugas pārsvarā atrodas Salacas upes krastos. Baltalkšņu izvākšanas pasākums piemērots vienam Glāžupes posmam. “Citi pasākums”, kas noteikti 11 upju posmos, iekļauj lejtecē esošā aizsprosta ietekmes samazināšana, buferjoslas ievērošana starp upes krastu un lauksaimniecības zemēm, atkritumu izvākšanu.

Kopumā vismaz viens apsaimniekošanas pasākums noteikts 106 posmos jeb 63% no apsekoto upju posmu kopskaita. Jāņem vērā, ka visus ekspertu rekomendētos apsaimniekošanas pasākumus LIFE IS SALACA projekta ietvaros nebūs iespējams realizēt finansiālu apsvērumu dēļ, taču tie tiks iekļauti kā nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi dabas parka “Salacas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādes procesā.