Smilšakmens atsegumi ir ne tikai vizuāli ļoti krāšņi ainavas veidotāji, bet tos par savām ligzdošanas vietām izvēlas arī vairākas putnu sugas, piemēram, krastu čurkstes un zivju dzenīši. Košā tērpa īpašnieki – zivju dzenīši – ir īpaši aizsargājama putnu suga, kas pārtiek no neliela izmēra zivīm, kuras noķer, pikējot ūdenī. Lai pārliecinātos, vai atsegumā izraktā ala pieder zivju dzenītim, nepieciešams ņemt talkā ožu. Ja alai ir izteikta zivju smaka, tad tās īpašnieks nepārprotami ir zivju dzenītis. Zivju dzenītis ar savu klātbūtni upes krastā liecina arī par ekosistēmas veselīgumu, jo skaistais putns dod priekšroku ar zivīm bagātām, tīrām ūdenstecēm. Savukārt krastu čurkstes, kas ir ļoti sabiedriski putni, smilšakmens atsegumos veido veselas ligzdošanas kolonijas, kas atgādina daudzstāvu māju ciematus. Atšķirībā no zivju dzenīša, kurš Latvijā sastopams visu cauru gadu, krastu čurkstes ziemu pavada Āfrikā. Dabas parka “Salacas ieleja” teritorijā lielākā krastu čurkstu kolonija apskatāma Sarkano klinšu atsegumos, kur viena pie otras cieši sagūlušas vismaz 300 krastu čurkstu aliņas.