Salacas ielejas zālāji – viena no Latvijas dabas bagātībām

Dabas parks “Salacas ieleja” glabā vienu no Latvijas retākajām un vērtīgākajām ekosistēmām – daļēji dabiskos zālājus, kas izceļas ar izcilu augu, putnu un kukaiņu daudzveidību. Lai arī agrāk tie klāja trešdaļu valsts teritorijas, mūsdienās šādas pļavas saglabājušās tikai nelielās platībās.

Vasaras saulgriežos daudzi no mums domā par ziedošām pļavām, kur plūkt  ziedus un Jāņu zāles Līgo svinībām. Taču šādas košas un sugu bagātas pļavas Latvijā vairs nav tik bieži sastopamas. Dabiski zālāji, precīzāk – daļēji dabiskie zālāji, pēdējos 100 gados gandrīz izzuduši. Agrāk tie klāja ap 30% Latvijas teritorijas, bet šodien palicis mazāk nekā 1%.

Šie zālāji ir ļoti īpaši, jo tajos uz neliela zemes gabala aug daudz dažādu augu sugu – pat vairāk nekā tropu mežos. Piemēram, labākajos Latvijas zālājos vienā kvadrātmetrā var atrast ap 50 augu sugu. Tie ir arī svarīga dzīves vieta daudziem dzīvniekiem – putniem, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.

Dabas parka “Salacas ielejas” zālāji

Dabas parkā “Salacas ieleja” ir saglabājušies ap 70 hektāru vērtīgu zālāju. Šeit atrodami 7 dažādi zālāju biotopu veidi – no sausām kaļķainām pļavām līdz auglīgām palieņu pļavām. Šie zālāji ir mājvieta daudzām retām un aizsargājamām sugām.

Latvijas daļēji dabiskajos zālājos kopumā sastopamas vairāk nekā 520 augu sugas, tai skaitā daudz orhideju – ap 70% no visām Latvijā sastopamajām orhideju sugām. Šeit var ieraudzīt tādus augus kā smaržīgā naktsvijole, dzegužpirkstītes un dzegužpuķes.

Zālājos ligzdo arī ap 50 putnu sugu, piemēram, dzeltenā cielava. Tie ir svarīgi putniem ne tikai ligzdošanai, bet arī barošanai un atpūtai migrāciju laikā. Arī daudz kukaiņu, piemēram, atraitnīšu raibenis, ir atkarīgi no šiem zālājiem.

Zālāji ir svarīgi arī cilvēkiem

Papildus dabas vērtībām, zālāji sniedz daudz praktisku labumu – tie samazina plūdu risku, uzlabo ūdens kvalitāti, neļauj izplatīties svešzemju augiem, palīdz saglabāt auglīgu augsni un kalpo kā ārstniecības augu un krāšņumaugu avots.

Zālājiem ir arī liela kultūras nozīme – īpaši Līgo svētkos, kad izmantojam to augus ziedu vainagu vīšanai un mājas rotāšanai. Taču, ja nebūs zālāju, šī skaistā tradīcija izpaliks.

Kā palīdzēt zālājiem?

Dabisko zālāju saglabāšanai nepieciešama to apsaimniekošana – pļaušana vai ganīšana. To nedrīkst pārveidot par aramzemēm. Daudz zālāju mūsdienās ir atdalīti cits no cita – tos šķir ceļi, lauki un meži. Lai tajos saglabātos sugu daudzveidība, tiem ir jābūt savstarpēji saistītiem – lai augi un dzīvnieki varētu pārvietoties no vienas pļavas uz otru. Tikai tā šie zālāji var saglabāties.

Dabas parka “Salacas ieleja” aizsardzības plāna izstrādes gaitā tiks izvērtētas iespējas un risinājumi, kā nodrošināt zālāju saglabāšanu, lai tie arī nākotnē spētu priecēt līgotājus ar Jāņu zālēm. arī turpmākajās paaudzēs. Dabas plāna mērķis ir panākt līdzsvaru starp dabas aizsardzību un vietējo kopienu interesēm, lai arī nākotnē Salacas ieleja būtu vieta, kur daba un tradīcijas pastāv līdzās.

Foto: A.Priede, M.Medne, H.Avent