Starptautiska konference “Krasti – ūdens, zemes un cilvēku mijiedarbības telpa”

8. un 9. oktobrī Latvijā notika trešā LIFE GoodWater IP Starptautiskā konference “Krasti – ūdens, zemes un cilvēku mijiedarbības telpa: prakse un izaicinājumi upju baseinu apsaimniekošanā.”. Konference veltīta ūdens un sauszemes ekosistēmu, kā arī cilvēku aktivitāšu mijiedarbībai un efektīvai upju baseinu pārvaldībai.

Konferences dalībnieki pirmo dienu pavadīja izbraukumā Tukuma novadā un Kurzemes reģionā, kur dalībnieki apmeklēja vairākas demonstrāciju vietas, projektā izbūvēto Slocenes virszemes plūsmas mākslīgo mitrāju, Šlokenbekas muižu (īpaši pavērojot, kā upei klājas tur) un Kaņiera ezera dabas taku.

Otrā konferences diena notika Rīgā un tajā pulcējas ūdens apsaimniekošanas, mežsaimniecības, lauksaimniecības, zinātnes un vides eksperti no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Polijas un citām valstīm, lai plenārsesijā un tematiskajās  sesijās veicinātu zināšanu un pieredzes apmaiņu par apsaimniekošanas pasākumu izstrādi ūdens, sauszemes ekosistēmu un cilvēku darbības mijiedarbības zonās. Izpētot dažādu piekrastes vidi dinamiku, konference tiecās identificēt uzlabotas pieejas, prakses un pārvaldības risinājumus efektīvai upju baseinu apsaimniekošanai.

Konferenci atklāja Baltijas Vides Foruma (BEF – Latvia) valdes priekšsēdētāja Kristīna Veidemane (BEF-Latvia), uzsverot nepieciešamību meklēt gudrus risinājumus vietās, kur satiekas ūdens, zeme un cilvēka darbība. Ar LIFE GoodWater IP projekta norisi iepazīstināja projekta vadītājs Jānis Šīre no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Referātu par ūdens ekosistēmu un citu ekosistēmu mijiedarbības daudzfunkcionalitāti lasīja Miguel Villoslada no AustrumSomijas Universitātes.

Konferences laikā notika sešas paralēlās tematiskās sesijas, kurās tika apspriesti jautājumi par mežu un ūdeņu saskares zonām, lauksaimniecības ietekmi uz ūdens kvalitāti, cilvēku un ūdeņu attiecībām, piekrastes biotopu nozīmi un plūdu riska pārvaldību.

Sesijā Mežs un ūdens – mijiedarbība

Referātu par LIFE IS SALACA projekta pieredzi piekrastes mežu apsaimniekošanā lasīja LVMI “Silava”  upmalu mežu vadošais eksperts Mārcis Saklaurs.  Viņš savā referātā uzsvēra “cik būtiskas ir mežu un ūdeņu saskares zonas veselīgu ekosistēmu uzturēšanai – tās darbojas kā dabisks filtrs, regulējot barības vielu, nogulumu un oglekļa plūsmu, uzlabojot ūdens kvalitāti un nodrošinot dzīvotnes.”

Par piekrastes zonu stiprināšanu, izmantojot meža apsaimniekošanu un infrastruktūru (LIFE GoodWater IP) runāja Toms Štāls no LVMI “Silava”, savukārt par videi draudzīgu meža zemju meliorācijas sistēmu uzturēšanu stāstīja Jürgen Sarjas, Tartu Universitātes jaunākais pētnieks vides tehnoloģijās.

Sesijā – Ūdensmalas un cilvēku mijiedarbība

Anda Ruskule no BEF-Latvia, lasīja referātu  “Saldūdeņu kultūras ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma sistēma Latvijā (LIFE GoodWater)”

Kristīna Skriba no Augšdaugavas novada stāstīja par ezera Sila ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanu, pļaujot niedrājus (LIFE GoodWater IP)”, bet Paul Teesalu no Igaunijas Lauksaimniecības universitātes runāja par seklo līču un ezeru atjaunošanu: biomanipulācijas eksperimentu Harku ezerā (LIFE SIP WetEST)”

Sesijā – Lauksaimniecība un ūdens – mijiedarbība bija iespēja noklausīties sešus referātus, kurus lasīja: Ainis Lagzdiņš no LLU, Svajunas Plunge no Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes, Inga Retiķe no Latvijas Universitātes, Annija Danenberga, (Baltijas studiju centrs),  Anda Ruskule, LU, un Daiga Cepīte-Frišfelde, LU.

Sesijā Palienes un cilvēki

Referēja: Karlīna Putniņa no Latvijas Dabas fonds, Anita Zariņa, no LU un Ingrīda Brēmere, BEF-Latvia.

Sesijā – Piekrastes biotopi – dzīvotnes aizsargājamām sugām

Referātu “Ekoloģiski jutīgās upju zivju sugas un to dabisko krastu nozīme” lasīja  Kaspars Abersons, BIOR. Lauras Grīnbergas, LU referāts bija “Bioloģiskās kvalitātes elementu monitoringa rezultāti LIFE GoodWater IP projekta demo upēs” un Jolanta Jēkabsone, LVĢMC runāja par klimata pārmaiņu ietekmi uz ekoloģisko plūsmu un upju biotopu pieejamību.

Starptautiskās konferences laikā projekta LIFE IS SALACA partneri no DAP un BIOR iepazīstināja ar pieredzi ūdenstilpju aizsargjoslu noteikšanā.

Viens no sagaidāmajiem LIFE IS SALACA projekta rezultātiem ir ekosistēmu pakalpojumu novērtējums un tā integrācija ilgtspējīgā zemes izmantošanas modelī, kas tiek izstrādāts septiņās projekta pilotteritorijās un to aizsargjoslās – Salaca, Jaunupe, Svētupe, Korģe, Jogla, Iģe un Glāžupe. Ūdenstilpju aizsargjoslu izvēle aptver dinamisku, ekoloģiski jutīgu teritoriju, kas bagāta ar dabas daudzveidību un funkcionāli saistīta ar upi. Aizsargjoslas mērķis ir pasargāt ūdenstilpi no nelabvēlīgas ārējās ietekmes, to noteikšanas procesā konstatēti daži metodoloģiski trūkumi normatīvajā regulējumā.

Projekts LIFE IS SALACA uzsver, ka izstrādātās aizsargjoslu robežas nav juridiski saistošas, bet gan ieteikums, kuru Limbažu un Valmieras novadu pašvaldības var izmantot telpiskās plānošanas procesā.

Pasākuma noslēgumā notika diskusijas par kopīgajiem secinājumiem un nākotnes sadarbības iespējām starp zinātniekiem, praktiķiem un politikas veidotājiem.

Konference ir daļa no LIFE GoodWater IP projekta aktivitātēm, kura mērķis ir uzlabot Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti, īstenojot Upju baseinu apsaimniekošanas plānus. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu.