Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (SILAVA) ir galvenais mežzinātnes centrs Latvijā, kurā kopš 1946.gada tiek veikti meža ekosistēmu pētījumi dažādās jomās. SILAVAS galvenais mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.
SILAVA veic zinātnisko darbību, kas vērsta uz jaunu zināšanu ieguvi ilgtspējīgas mežsaimniecības atbalstam, veic nacionālo meža monitoringu, sniedz atzinumus par meža reproduktīvā materiāla un tā ieguves avotu atbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstoši savai kompetencei uztur Latvijas augu ģenētisko resursu datu bāzi, Latvijas augu gēnu banku un veic lauksaimniecības augu ģenētisko resursu molekulāro pasportizāciju, atbilstoši kompetencei nodrošina zinātnisko ekspertīzi un sniedz priekšlikumus meža politikas īstenošanai, Latvijas interešu pārstāvēšanai Eiropas Savienībā, kā arī starptautiskajās institūcijās un procesos, piedalās valsts un starptautiskos pētījumos un pētniecības programmās, veicina zinātnes un augstākās izglītības attīstību meža nozarē.
Biedrība "Makšķernieku klubs „Salackrasti”" (SALACKRASTI) dibināta 2003.gadā un tās mērķis ir apvienot makšķerniekus, makšķerēšanas kā idejiski un praktiski organizēta un civilizēta, sportiska rakstura zivju pašpatēriņa ieguves veida attīstīšanai un popularizēšanai, Salacas kā nacionālās lašu indeksa upes statusa nodrošināšanai, zivju resursu pavairošanai, aizsardzībai un kontrolei, makšķerēšanas attīstībai Rīgas jūras līča piekrastē,kā arī apkārtējās vides aizsardzībai, lai koordinētu biedrības biedru savstarpējo darbību kopīgu interešu aizstāvēšanai, kā arī lai pārstāvētu savas biedru intereses attiecībā ar valsts varas, pārvaldes un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, kuru darbība ietekmē biedrības biedru intereses.
Salacgrīvas novada dome 2020.gada rudenī pilnvaroja biedrību organizēt licencēto makšķerēšanu Salacā un veikt pasākumus zivju resursu aizsardzībai un Salacas upes posma apsaimniekošanai. Uz šo brīdi ir realizēti vairāki projekti ar ES fondu līdzfinansējumu, kas vērsti uz straujteču atjaunošanu un upmalu teritorijas – atpūtas vietu sakārtošanu.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķi ir nodrošināt vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā, īstenot efektīvu dabas vērtību pārvaldību, veicinot cilvēku un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par dabas vērtībām un ikviena cilvēka lomu to saglabāšanā un uzlabošanā.
DAP īstenotie darbības virzieni ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) pārvaldīšana (dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzība un organizēšana, apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un uzraudzīšana ĪADT, atzinumu un saskaņojumu sniegšana darbībām ĪADT), labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem (sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde, dažādu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un uzraudzīšana), prioritāro rīcību programmas Natura 2000 tīklam Latvijā ieviešana, dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontrole un tās pilnveide, dabas izglītības un izpratnes veicināšana sabiedrībā, dabas datu ieguve un to pieejamības nodrošināšana (Dabas datu pārvaldības sistēmas „Ozols” uzturēšana un attīstība), zinātnisko pētījumu, monitoringu un projektu īstenošana dabas aizsardzības jomā, informācijas sniegšana sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Natura 2000 teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uzraudzība par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, uztur valsts ģeoloģijas fondu, seržu un etalonparaugus, vides datu arhīvu un zinātniski tehniskās literatūras bibliotēku.
LVĢMC apkopo un uzkrāj vides informāciju kā arī informē sabiedrību, valsts un pašvaldību institūcijas par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokli. LVĢMC veic vides monitoringu, nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes novērojumus, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošā bīstamo atkritumu poligona apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (BIOR) ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. BIOR veic zinātnisko darbību un nodrošina atbalstu zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā un pilnveidošanā pārtikas, veterinārmedicīnas, vides, zivsaimniecības un citās bioloģijas nozarēs. BIOR darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, dzīvnieku labturību un drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā.
Savas kompetences jomā Institūts "BIOR" ar izcilu pētniecisko, tehnisko un attīstīto cilvēkresursu bāzi ir līderis reģionā. Institūta Zivju resursu izpētes nodaļa ir atbildīga par zivju resursu stāvokļa un makšķerēšanas, makšķerēšanas un vides apstākļu gan zivju krājuma, gan bioloģiskās daudzveidības ietekmes novērtēšanu. BIOR pārstāvji ir starp ICES Baltijas lašu un foreļu novērtēšanas darba grupas (WGBAST) ekspertiem, un BIOR ir atbildīgs par “Latvijas nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas” ieviešanu. BIOR ir atbildīgs arī par dažādu cilvēku darbību (dažādu objektu būvniecība, hidroelektrostaciju ekspluatācija, u.c.) ietekmes uz zivju resursiem novērtēšanu.
