Nr. 1. Piemineklis Vidzemes lībiešiem (robežakmens latviešiem, lībiešiem un igauņiem)

Vidzemes lībieši ir sena jūras un piekrastes iedzīvotāju kopiena, kas savu dzīvi tradicionāli veidoja saskaņā ar dabas ritmiem. Viņu ikdiena bija cieši saistīta ar gadalaiku maiņu, laikapstākļiem un dzīvnieku uzvedību, īpaši putnu dzīves ritmu. Viens no interesantākajiem paradumiem, ko lībieši piekopa, bija putnu modināšana. Putnu modināšana iezīmēja ziemas beigas un jauna gada cikla sākumu. Lībieši uzskatīja, ka putni ziemā guļ vai atrodas aizsaulē, un pavasarī tie jāaicina atgriezties, lai atnestu dzīvību, auglību un veiksmi. Putnu modināšanas rituāls notika agri pavasarī, bieži pie jūras vai citiem ūdeņiem. Rituāla laikā tika dziedātas īpašas dziesmas, nests ēdiens (maize, graudi) un klausītas pirmās putnu balsis, jo tās pareģoja nākotni. Piemēram, ja pirmais pavasarī dzirdētais putns bija cīrulis, tas nozīmēja, ka gads būs ražīgs. Savukārt, ja dzeguze savu “ku-kū” dziedāja kokos bez lapām, tas norādīja, ka gads būs nabadzīgs.