Mikologu biedrība iepazīst dabas parka “Salacas ieleja” reto sēņu sugu daudzveidību

2026.gada 18. oktobrī dabas parkā “Salacas ieleja” notika Latvijas Mikologu biedrības ekskursija, kuras mērķis bija iepazīt Salacas ielejas sēņu daudzveidību un meklēt retas sēņu sugas Mērnieku apkārtnes mežos un pie Salacas pietekas Noriņas.

Ekskursijā piedalījās septiņi Latvijas Mikologu biedrības biedri. Ekskursiju vadīja Ilze Ķuze, kas ir LIFE IS SALACA projekta kriptogāmu eksperte un arīdzan viena no Latvijas Mikologu biedrības biedriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta retām sēņu sugām, kas vienlaikus ir arī dabisko meža biotopu specifiskās sugas. Šo sēņu sastopamība liecina par meža ekosistēmu daudzveidību un uzsver dabisko meža biotopu saglabāšanas nozīmi.

Ekskursijas galvenie izpētes objekti bija sarainā gļotzobe (Gloiodon strigosus), trauslā adatene (Dentipellis fragilis), krokainā jodausene (Ionomidotis irregularis) un citrondzeltenā antrodīte (Flaviporus citrinellus). Visas četras sugas Latvijas Sarkanajā grāmatā novērtētas kā jutīgas (VU), un to pastāvēšana ir cieši saistīta ar piemērotu meža biotopu un atmirušās koksnes saglabāšanu.

Retas sēnes ar īpašām prasībām pret dzīves vidi

Sarainā gļotzobe Latvijā sastopama samērā reti. Tā aug uz atmirušas lapu koku koksnes, īpaši apses, alkšņa un blīgznas koksnes, un vislabprātāk apdzīvo mitrus, vecus, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētus mežus. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību samazināšanās un atmirušās koksnes trūkums.

Trauslā adatene aug uz atmirušas lapu koku koksnes un parasti sastopama mitros, ēnainos lapu koku mežos. Tās augļķermeni klāj gaišas, trauslas adatiņas, kas sugai piešķir raksturīgo izskatu. Trauslo adateni apdraud kritalu izvākšana, kailcirtes un meža mikroklimata pārmaiņas, ko var izraisīt, piemēram, nosusināšana. Tāpēc šīs sugas saglabāšanai būtiski ir mitri, ēnaini meži un tajos esošā atmirusī koksne.

Krokainā jodausene ir īpaša ar saviem tumši zilajiem, violetajiem līdz gandrīz melnajiem augļķermeņiem, kuru ārpuse ir brūngana un nelīdzena. Tā aug uz atmirušas lapu koku koksnes, tostarp alkšņu, gobu, vīksnu un bērzu kritalām. Latvijā suga sastopama mitros lapu koku mežos un upju ielejās. Viens no būtiskākajiem tās apdraudējumiem ir atmirušās koksnes izvākšana no mitriem mežiem.

Citrondzeltenā antrodīte izceļas ar koši citrondzeltenu poru virsmu. Tā ir sukcesijas suga, kas aug uz vidēji līdz stipri satrupējušām egļu kritalām, retāk arī uz lieliem egļu stumbeņiem (to apakšdaļā) un celmiem, ko noārda parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola. Antrodīte var augt arī tieši virsū uz veciem parastās apmalpiepes augļķermeņiem. Sugu apdraud galvenokārt piemērotu biotopu – vecu, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētu egļu mežu – platību mazināšanās.

Šādas izzinošas ekskursijas palīdz labāk izprast meža bioloģisko daudzveidību, apzināt retu sugu sastopamību un pievērst uzmanību dabisko meža biotopu aizsardzībai. Salacas ielejas meži un citu upju ielejas ir nozīmīga vide, kurā iepazīt dabas daudzveidību un tās saglabāšanai nepieciešamos priekšnoteikumus.

Foto: Ilze Ķuze