Krastings gar Salacu

Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 5. oktobrī plkst 11:00, aicina piedalīties pārgājienā “Krastings gar Salacu”. Izzinošajā pasākumā varēs iepazīt vēja un ūdens atstātās zīmes smilšakmens iežos, kāpelēt pa prāviem akmens bluķiem, kas guļ Noriņupes gultnē, apskatīt simtgadīgus dižozolus un baudīt lapkoku meža burvību.

Kas ir upings un kas ir krastings? Vai un kā tie atšķiras?

Oficiālas definīcijas un konkrēta skaidrojuma šiem jēdzieniem nav. Tiek pieņemts, ka krastings ir iešana gar ūdensteču krastiem, bet upings – pārvietošanās pa ūdensteces gultni. Taču jāņem vērā, ka upes ir ļoti daudzveidīgas un mainīgas – ar tik tikko manāmu straumi un arī stipri krāčainas, vietām seklas un akmeņainas, vietām dziļas un smilšaini dūņainas. Atkarībā no upes īpašībām krastings reizēm iekļauj upes šķēršošanu vai daļēju pārvietošanos pa pašu upi, bet upings – arī pārvietošanos gar krastiem. Tādēļ krastings un upings ir grūti atdalāmi jēdzieni. Un abi viennozīmīgi ir aktīvās atpūtas veidi dabā ar Latvijas dabas vērtību baudīšanu, jo kā maršruti noteikti tiek izvēlētas ainaviski vērtīgas upes.

No dabas aizsardzības viedokļa, vai cilvēkiem nodarbojoties ar šīm aktivitātēm, netiek apdraudēta daba?

Upes un to piekrastes joslas ir jūtīgas ekosistēmas. Bieži vien tās ir dzīves vide dažādām retām un īpaši aizsargājamām sugām, piemēram, biezā perlamutrene, upes micīšgliemezis, upes raibgliemezis, īpašs retums ir ziemeļu upespērlene, kas mūsdienās sastopama vairs tikai dažās Latvijas upēs. Strauji tekošo upju iedzelmēs savas paslēptuves atraduši taimiņu mazuļi un vēžveidīgie. Dabas daudzveidībai ļoti nozīmīga ir ūdens un sauszemes pārklājuma zona, tā ir dažādu organismu slēptuvju, migrācijas, uzturēšanās un barošanās vieta. Šeit ūdens kukaiņu kāpuri pārvēršas par lidojošiem īpatņiem, kā arī uzturas un barojas pieaugušie kukaiņi. Ūdensteču piekrastes labprāt apdzīvo dažādi tauriņi un vaboles, tā ir ligzdošanas un barošanās vieta putniem. Jo upes piekraste ir daudzveidīgāka, jo arī to apdzīvojošo organismu skaits ir lielāks.

Tādēļ jāņem vērā, ka cilvēka darbības var negatīvi ietekmēt upes un to piekrastes dabas daudzveidību. Liela nozīme ir arī ietekmes biežumam un stiprumam, piemēram, ir liela atšķirība, vai upi šķēršo viens pārgājienu cienītājs vai liels grupa. Ja upings vai krastings tiek organizēts kā pārgājiens lielam cilvēku skaitam, tas patiešām var radīt negatīvu ietekmi uz ūdensteci un tās piekrasti apdzīvojošajiem organismiem, kā arī nodarīt kaitējumu pašiem biotopiem, tos izbradājot.

Kuras būtu ieteicamās upes šādai aktivitātei un pa kurām upēm labāk nekrastingot? Varbūt ir kādi populāri maršruti?

Jāņem vērā, ka tās upes, kas visvairāk piesaista cilvēku uzmanību – dabiskās, cilvēka darbības neskartās un nepiesārņotās, neapšaubāmi arī būs visvērtīgākās no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Ir upes, kas atrodas dabas rezervātu zonā, ar īpaši nozīmīgām reto sugu atradnēm. Šīs ir tās upes, kas jāsargā no jebkādām papildus ietekmēm. Taču Latvija ir ūdeņiem ļoti bagāta zeme, mums ir pieejamas daudzas dabas takas, kas ved gar ūdensteču krastiem, kur var baudīt ainavu un izzināt saldūdens ekosistēmas. Lai labāk iepazītu ūdensteces un to piekrastes, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka doties izzinošos pārgājienos kopā tikai ar pieredzējušiem dabas speciālistiem, kas pārgājienu maršrutus organizē tā, lai netiktu radīts kaitējums upē un tās piekrastē esošajām dabas vērtībām!

Ko varēs izbaudīt “Krastingā gar Salacu”?

Pārgājienā dabas izglītības speciālistu vadībā pārgājiena laikā būs iespēja iepazīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Salacas ieleja”, kas ir nozīmīga vieta daudzu aizsargājamo biotopu, tostarp smilšakmens atsegumu, alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču aizsardzībai.

Maršruts vīsies gar Salacas kreiso krastu, lai no desmit metrus augstajām Pietraga klintīm skatītu Salacas labo krastu. Pietraga klintis stiepjas 400 metru garumā, un tās ir lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Salacas ielejā. Tālāk ceļš vedīs pa Norēnupi, sauktu arī par Noriņu.

“Pietrags un Noriņupe ir izcilas dabas spēku liecības – desmit metrus augstas klintis, smilšakmens veidojumi, dižkoku varenumu sasniegušie ozoli un bērzi. To ir vērts redzēt savām acīm un izbaudīt rudens noskaņas dabā,” pauž Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta koordinatore Linda Kauliņa.

Pārgājiena sākums plānots plkst. 11.00 pie Dzelzs tilta pār Salacu (Limbažu novada Ainažu pagastā). Kopējais garums seši kilometri. Dalība jāpiesaka vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Notikumu kalendārs” pie atbilstošā pasākuma.

Kas jāzina pirms došanās šādā aktivitātē – vai nepieciešams kāds speciāls aprīkojums?

No praktiskās puses tas līdzinās jebkuram pārgājienam – jābūt ērtam apģērbam un piemērotiem apaviem. Taču vēl būtiskāk ir būt zinošam dabas vērtību baudītājām, lai nenodarītu kaitējumu dabai.

Svarīgi atcerēties, ka dabā esi viesis. Ir daži universāli ieteikumi, kas jāņem vērā. Piemēram, ja nepieciešams šķērsot upi, ieteicams to darīt vietās, kur upē sakrituši lielāki koki vai arī izmantot bebru dambjus kā tiltus. Īpaša vērība jāpievērš vietām, kur uz ūdenteces grunts saskatāmas gliemeņu čaulas, šādās vietās ūdensteci šķērsot nedrīkst, jo pastāv draudi, ka gliemenes tiks sabradātas, kā arī tās negatīvi ietekmēs radītais uzduļķojams. Ja upes krastos ir kāda putnu ligzda vai zvēru ala, tai jāiet ar līkumu, lai neiztraucētu to iemītniekus. Un, protams, ko dabā atnesi, to arī aiznes!