LIFE IS SALACA biotopu eksperte…
13.12.24
Šī gada 26. novembrī Dabas aizsardzības pārvaldes birojā Salacgrīvā notika konference “Mūžīgā kustībā un mainībā esošā Baltijas jūra, piekraste un…
Kā klājas Salacai un citām Latvijas upēm? Vai esam “zaļa valsts”? Ar ko Igaunijai upju apsaimniekošanā veicas labāk? Kādus darbus īstenosim projektā LIFE IS SALACA?
Šī gada 7. decembrī LIFE IS SALACA vadošā biotopu eksperte Linda Uzule un vadošā ūdeņu eksperte Jolanta Jēkabsone piedalījās Radio NABA raidījumā “Nezāle. Vide cilvēkā un cilvēks vidē”, iepazīstinot ar Latvijas upju tīklu, upju kvalitāti un būtiskākājām ietekmēm, kā arī sniedzot ieskatu projekta LIFE IS SALACA aktivitātēs.
Latvija ar savām 12 500 upēm un ūdensteču kopgarumu, kas līdzinās ekvatora garumam, ir īsta upju lielvalsts. Starp Baltijas valstīm mēs izceļamies ar visblīvāko un garāko upju tīklu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa mūsu ūdeņu ir labā vai augstā kvalitātē. Galvenās problēmas – apmēram 1500 aizsprostu, kas traucē ūdens ekosistēmām un zivju migrācijai, upju taisnošana un pārmērīga eitrofikācija jeb bagātināšanās ar barības vielām.
Salaca ir viena no Baltijā nozīmīgākajām lašupēm. Šobrīd Salaca kopā ar savām pietekām ir arī projekta “LIFE IS SALACA” uzmanības centrā. Projekta mērķis – uzlabot Salacas daļbaseina upju kvalitāti un saglabāt tajā esošās vērtības ilgtermiņā. Lai to īstenotu, projektā paredzēta praktisku apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un plānošanas dokumentu izstrāde, kā arī zināšanu un labās prakses nodošana sabiedrībai un jomas ekspertiem. Projekta ilgums ir 5 gadi un tā noslēgums paredzēts 2028.gada 30. septembrī. Kopīgo mērķu īstenošanā apvienojušies 5 partneri.
Viens no projekta mērķiem un vadmotīviem ir Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācija – jaunas pieeja izstrāde saldūdeņu apsaimniekošanā, apvienojot sevī šo abu direktīvu prasības. Būtībā tas nozīmē jauna, daudz efektīvāka monitoringa tīkla un metodikas izstrādāšana. Projekta apstiprinājums ir uzticības grants no Eiropas Komisijas šīs tēmas aktualitātei. Šādu apsaimniekošanas pieeju ieviešot, būsim pirmie no Ziemeļvalstīm.
Šajā vasarā tika veikti apjomīgi pētījumi, apsekojot deviņas upes 103 km garumā. Katrs metrs ir nolaivots vai noiets ar kājām, kopumā upēs pavadot vairākas nedēļas. Šajā vasarā uzsākti arī straujteču atjaunošanas darbi Salacā, atbrīvojot tās no aizauguma ar ezermeldriem. Rudenī ir veikts upju hidromorfoloģiskās kvalitātes novērtējums un noteikti rekomendējamie apsaimniekošanas pasākumi upju hidromorfoloģiskās kvalitātes uzlabošanai. Lai gan kopumā apsekotajā Salacas baseina daļā upju hidromorfoloģiskā kvalitāte ir laba un augsta, tas nenozīmē, ka nav nepieciešams veikt apsaimniekošanas pasākumus. Gan Ūdens struktūrdirektīva, gan Biotopu direktīva, gan Dabas atjaunošanas regula nosaka uzlabot kvalitāti tur, kur tā ir nepietiekama, un nepasliktināt tur, kur tā ir laba, lai ar Latvijas upēm var lepoties arī nākamās paaudzes. Būtisku atbildību uzliek arī fakts, ka Salaca iekļaujas Natura 2000 teritorijā “Salacas ieleja”. Salaca un tās piekraste ir ne tikai ainaviska, bet arī bioloģiski daudzveidīga, tādēļ neapšaubāmi ir Ziemeļvidzemes dabas pērle.
Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noklausīties Radio NABA raidījumā “Nezāle. Vide cilvēkā un cilvēks vidē”, 7.dec., 2024