Vietu apsekošana nozīmē to, ka projektā iesaistīto partneru speciālisti un eksperti dodas uz Salacas upes daļbaseina teritoriju un veic izpētes dabā, ievācot ūdens, augsnes, kā arī bioloģiskās kvalitātes elementu paraugus turpmākām analīzēm. Līdztekus minētajām darbībām atsevišķās vietās tiks veikta arī ES nozīmes biotopu inventarizācija, aktualizējot jau pieejamos datus, kā arī veicot korekcijas atbilstoši esošajai situācijai dabā. Tas dod iespēju labāk saprast un izvērtēt veicamo darbu apjomu, izvēlēties piemērotākās vietas un metodes, kā arī vēlāk monitorēt ieviesto pasākumu un metožu efektivitāti.
Monitorings ir sistemātiska, ilglaicīga datu ievākšanu. Projekta ietvaros monitorēs ekoloģiskās kvalitātes elementus (bioloģija, hidromorfoloģija un fizķīmija). Monitoringa rezultāti bez maksas būs pieejami LIFE IS SALACA un atbildīgo partneru mājaslapās.
Straujteču atjaunošana un uzlabošana notiks 20ha platībā Salacas daļbaseina teritorijā – Salacā un Jaunupē.
Pirms darbu uzsākšanas nepieciešams veikti, vērienīgi lauka darbi – dabas eksperti, izstaigājot vai izlaivojot apsekojuši un pēc iepriekš izstrādātas metodikas izvērtējuši upes 71 km garumā. Apsaimniekošanas darbi noritēs divus mēnešus katru vasaru no15. jūlija līdz 15. septembrim (2024.g-2028.g).
2024. gadā jau notikuši atjaunošanas darbi trīs Salacas upes posmos, kopumā 6,43 ha platībā – augšpus Korģes ietekas 1,22 ha platībā, posmā pie “Atpūtām” 0,58 ha un pie “Brūveļiem” 4,63 ha. Līdz 2028. gadam projekta laikā straujteču atjaunošanas pasākumus
Salacas upē paredzēts īstenot 16 ha platībā. Upes posmi, kuros turpmākajos gados tiks realizēti straujteču atjaunošanas darbi, tiks izraudzīti vēlāk – pēc visiem šajā vasarā veiktajiem lauka pētījumiem un ievākto datu analīzes.
Apsaimniekošana ir dažādu pasākumu kopums ar mērķi uzlabot ūdeņu kvalitāti. Tas iekļauj datu ievākšanu, kvalitātes izvērtēšanu, nepieciešamo darbību jeb apsaimniekošanas pasākumu definēšanu un praktisko darbību īstenošanu. Taču šo secību nedrīkst izjaukt! Lai īstenotie apsaimniekošanas pasākumi būtu jēgpilni un sniegtu gaidīto rezultātu, ir nepieciešama sagatavošanās jeb priekšizpēte. Tādēļ jebkura apsaimniekošana sākas ar plānošanas dokumentiem, kam seko praktiskas darbības.
Dabas aizsardzības plāns ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kura uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona attīstības intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7 – 15 gadi) un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā ) tiek pamatots dabas aizsardzības plānā, papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.
Natura 2000 ir vienots Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls, kas aptver vairāk nekā 18% ES sauszemes un vairāk nekā 8% ES jūras teritorijas. Tas ir lielākais koordinētais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē un sniedz patvērumu Eiropas vērtīgajām un apdraudētajām sugām un dzīvotnēm.
Latvijā Natura 2000 tīklā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi.
Dabas parka “Salacas ieleja” galvenās dabas aizsardzības vērtības ir pati Salacas upe un to ietverošais biotopu komplekss, kas iekļauj vairākus ES Biotopu direktīvas biotopus – smilšakmens atsegumus, netraucētas alas, nogāžu mežus, avoksnājus, upju straujteces u.c. Teritorijai ir izcila ainaviskā vērtība daudzos upes posmos, īpaši pie Mazsalacas Skaņākalna apkārtnē, lejpus Staiceles, Mērnieku krāces un Sarkanās klintis.
Iepriekšējais dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts 2005. gadā un pagarināts līdz 2019.gadam, kurā Salacas upe bija sadalīta četros posmos, katram no tiem izstrādājot savu plānu. Tā kā dabas parkam šobrīd nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna, ir apgrūtinoši plānot teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, kā arī piesaistīt finansējumu to īstenošanai.
Paredzēts, ka Dabas aizsardzības plāna izstrāde uzsāksies 2026. gadā. Dabas aizsardzības plāna izstrāde notiek atbilstoši MK noteikumiem Nr.686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”.
Uzsākot plāna izstrādi, būs informatīvās sanāksmes, lai iepazīstinātu ar plāna izstrādes mērķiem, procesu un plānotajām aktivitātēm, apzinātu ieinteresētās puses un izveidotu plāna izstrādes konsultatīvo grupu, kuras mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju, zemes īpašnieku, biedrību un nodibinājumu iesaistīšanu plāna izstrādes un apspriešanas procesā.
Informācija par sanāksmi tiks paziņota attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes. Informācija būs pieejama arī paziņojuma veidā pašvaldības ēkā un Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē.
Iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties dabas plāna izstrādē jau sākumposmā, un dalīties ar savu redzējumu, vēlmēm un idejām, kādu vēlas redzēs teritorijas nākotni.
Ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, projekta aktivitātes ir plānotas secīgi. “Salacas ielejas” dabas aizsardzības plāns sevī ietvers projekta gaitā īstenoto aktivitāšu rezultātus – ekosistēmu pakalpojumu aprēķinu, Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizāciju, kā arī upmalu mežu un zivju dzīvotņu apsaimniekošanas metodes, tādēļ dabas plāns ir kā vienojošais un noslēdzošais projekta posms.
Otrkārt, dabas aizsardzības plāna izstrāde ir paredzēta jaunā ietvarā, kas šobrīd tiek izstrādāts LIFE integrētā projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” jeb LatViaNature ietvaros. Atbilstoši šī projekta laika grafikam, priekšlikumi uzlabotai dabas aizsardzības plānu sistēmai, ir paredzēti 2025.gada decembrī. LIFE IS SALACA šo jaunu pieeju var pārņemt sākot ar 2026.gadu, nodrošinot arī projektu pēctecību.
Projekta gaitā upju un to piegulošo teritoriju apsekojumi un izpēte dabā tiks veikta vairākos līmeņos. 2024.gada un vasarā apsekojumus veiks ar mērķi sagatavot izvertējumu apsaimniekošanas pasākumiem un ievākt monitoringa datus direktīvu harmonizācijas vajadzībām. Uzsākoties dabas plāna izstrādei, tiks izvērtētas un apsekotas visas dabas parkā “Salacas ieleja” ietilpstošās dabas vērtības – upju, mežu, atsegumu un citi ES nozīmes biotopi, kā arī reto sugu atradnes. Visa teritorija tiks izvērtēta vienlīdz detalizēti.
Biotopu direktīvas pilnais nosaukums ir Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Tās mērķis ir saglabāt ES nozīmes sugas un biotopus, nodrošinot tiem labvēlīgu aizsardzības statusu. Latvijas pienākums ir panākt, ka ES nozīmes biotopu dabiskais izplatības areāls un platība, kurā biotops sastopams, būtu stabila vai paplašinātos, ka biotopa funkcijas un struktūra, kas nepieciešama biotopa ilgtermiņa eksistencei, pastāv, un paredzams, ka pastāvēs tuvākajā nākotnē.
Ūdeņi ir būtisks resurss, kas nodrošina vērtīgus pakalpojumus gan dabai, gan cilvēkiem. Tie ir gan dzīves vietas, gan migrācijas koridors ar ūdens vidi saistītiem organismiem, tie piedalās klimata un palu regulēšanā, sniedz plašas rekreācijas iespējas – tūrisms, laivošana, peldēšana, makšķerēšana. Taču visus šos pakalpojumus, pie kuriem esam pieraduši, ūdeņi var nodrošināt vien tad, ja tie ir “veseli” jeb labā kvalitātē. Tādēļ mūsu visu atbildība ir par tiem rūpēties un atbilstoši apsaimniekot.
Ūdens struktūrdirektīvai un Biotopu direktīvai ir vienots mērķis – panākt labu kvalitāti saldūdens ekosistēmās, veicot to kvalitātes vērtēšanu, aizsardzību un pareizu apsaimniekošanu. Taču abām direktīvām ir atšķirīgas pieejas, kas uzrāda arī atšķirīgu kvalitātes novērtējumu.
Īstenojot direktīvu harmonizāciju jeb vienkāršāk – monitoringa sistēmas pilnveidošanu, kā to iesaka gan Eiropas Komisija, gan Prioriāto rīcību programma, ir vairāki ieguvumi – efektīvāka resursu pārvaldība un dažādu sektoru integrācija, samazinot kopējās valsts monitoringa izmaksas, uzlabota iegūto datu kvalitāte, tiek iegūti savstarpēji salīdzināmi dati ziņojumu vajadzībām un tiek saskaņoti nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi.
Teritorija, kuru apdzīvo konkrētas augu un dzīvnieku sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem.
Tās ir reti sastopamas, bioloģiski daudzveidīgas teritorijas, kas nodrošina specifiskus dzīves apstākļus noteiktām augu un dzīvnieku sugām, tajā skaitā apdraudētām un īpaši aizsargājamām sugām.
Upmala ir pārejas posms starp upi un sauszemi, ar specifiskiem apstākļiem kā reljefs, mitruma režīms un augsne. Upmalās esošos mežus sauc par upmalu mežiem, kuros atrodas unikālas mežaudzes ar dažādu faunas un floras sugu sastāvu, to vecumu un izvietojumu.
Mainoties klimatam, līdzi mainās arī ģeogrāfiskie apstākļi, kā rezultātā sugām nepieciešams pārvietoties, lai katra suga atrastos sev piemērotos apstākļos, ja vien suga nav spējīga pielāgoties jauniem apstākļiem. Sugas, kuru izdzīvošanai nepieciešami noteikti mikroklimatiskie apstākļi un, kuras nespēj pielāgoties mainīgajai videi, sauc par ekoloģiski jutīgām sugām.
Darbs pie izstādes sagatavošanas sāksies 2025. gadā un izstādes atklāšana ir paredzēta 2026.gada rudenī. Izstāde būs apmeklējama dabas izglītības centrā Salacgrīvā. Izstādē populārzinātniskajā valodā varēs uzzināt informāciju par Salacas upi, saldūdeņu kvalitāti, sugām un biotopiem. Izstādē būs pieejami arī materiāli par projekta gaitu un rezultātiem.
Apmeklētājiem būs pieejamas arī četras savstarpēji papildinošas ekspozīcijas:
Katrs no partneriem iesaistās aktivitātēs atbilstoši savām kompetencēm. Silava ir atbildīgi par ar mežiem un ekosistēmu pakalpojumiem saistītajām aktivitātēm, un kā vadošais partneris veic projekta virsuzraudzību. Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā ir dabas plāna un interaktīvās ekspozīcijas izstrāde. LVĢMC ir atbildīgi par monitoringa jautājumiem – datu ievākšanu un analīzi, kā arī harmonizācijas procesa īstenošanu. Savukārt BIOR un Salackrastu pārziņā ir viss par un ap straujteču atjaunošanas pasākumiem. Taču svarīgi ir atzīmēt, ka visās aktivitātēs notiek sadarbība partneru starpā, lai projekta ieviešana notiktu veiksmīgi.
