Nr. 3. Staiceles dibināšanas piemineklis “Stazele”

Staicele ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Ziemeļvidzemē, un tās veidošanās ir cieši saistīta ar Salacas upi. Līdz pat 19. gs. sākumam tagadējās Staiceles vietā bija tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja māja Salacas krastā. Ar Staiceles dibināšanu cieši saistīta leģenda par Stazeli – sievieti, kura senāk dzīvojusi Salacas krastā un nodarbojusies ar cilvēku pārcelšanu pāri upei laikā, kad tilts pār Salacas upi vēl nebija uzbūvēts. Vietējie iedzīvotāji viņu dēvējuši par Stazeli, jo zviedru izcelsmes sieviete bijusi gara un tieva, un saskaņā ar nostāstiem tieši no šī vārda radies apdzīvotās vietas nosaukums – Staicele. Oficiāli pilsētas tiesības Staicele ieguva 1996. gadā, taču tās vēsture kā apdzīvotai vietai ir daudz senāka. Staicele ir pazīstama arī kā Vidzemes lībiešu kultūras centrs, un tās identitāte veidojusies, saplūstot latviešu un lībiešu kultūras mantojumam.