Projekta Life is Salaca ietvaros veikta upju hidromorfoloģiskā kartēšana, izmantojot attālinātās izpētes metodes Līdz ar Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK ieviešanu arvien…
No šī gada janvāra līdz martam, kā ierasts, notika Latvijas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference, lai kopīgi dalītos ar jaunākajiem pētījumiem un idejām, stiprinātu zinātnisko kopienu un radītu jaunas zināšanas. Projekts LIFE IS SALACA konferencē tika pārstāvēts ar trim ziņojumiem.
Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā 7.martā, sesijā No plānošanas un projektu prakses izrietoša “ideju birža” plānošanas attīstībai ar ziņojumu LIFE IS SALACA PIEREDZE ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLU NOTEIKŠANĀ piedalījās Maija Bumbiere. Viņa iepazīstināja klātesošos gūtajām atziņām, no ģeotelpisko datu apkopošanas līdz pat aizsargjoslas robežas noteikšanai. Aizsargjoslas primāra funkcija ir novērst negatīvas saimnieciskās darbības ietekmes, kas apdraud ūdensteces kvalitāti, līdz ar to tajā tiek noteikti aprobežojumi saimnieciskas darbības veikšanai. Tāpēc datos balstīta un pēc vienotiem principiem noteikta aizsargjosla ir būtiska ilgtspējīgai teritoriju apsaimniekošanai.
Savukārt 20.martā Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzības apakšsekcijā bija divi projekta ziņojumi. Ihtioloģijas pētījumu sesijā ar ziņojumu LAŠA DZĪVOTŅU ATJAUNOŠANA SALACĀ – NO PLĀNOŠANAS LĪDZ RĪCĪBAI piedalījās Kaspars Abersons. Klātesošajiem bija iespēja uzzināt par straujteču atjaunošanas pieredzi un izaicinājumiem Baltijas nozīmīgākajā lašupē – Salacā. Straujteču atjaunošanas pasākumiem ļoti būtiska ir pilnvērtīga sagatavošanās, lai ieguldītās pūles nestu gaidītos rezultātus, un netiktu nodarīts kaitējums citām dabas vērtībām. Tādēļ kopīgi darbojas gan zivju, gan biotopu eksperti, gan arī atjaunošanas darbu veicēji.
Iekšējo ūdeņu kvalitātes un apsaimniekošanas sesijā Jolanta Jēkabsone piedalījās ar ziņojumu SALACAS BASEINA UPJU BIOTOPU UN HIDROMORFOLOĢISKĀS KVALITĀTES VĒRTĒJUMS, sniedzot ieskatu apjomīgajos lauka darbos, kas tika veikti izmantojot projektā izstrādāto harmonizēto lauka darbu protokolu, apvienojot divu direktīvu prasības, kā arī pirmajos rezultātos. Salacas baseina upēm hidromorfoloģiskā kvalitāte ir augstāka nekā citām Latvijas upēm. Taču galvenie faktori, kas ietekmē to kvalitāti, ir dažādi cilvēku veidoti aizsprosti, koku sagāzumi un pārāk liels aizaugums ar makrofītiem, kas pilnībā bloķē straumes plūsmu un izraisa straujteču aizaugšanu.
Projektā LIFE IS SALACA veiktā izpēte un monitorings, izmantojot zinātniskas metodes, dos iespēju labāk saprast notiekošo un pielāgot apsaimniekošanas pasākumus, lai uzlabotu ūdensteču un tās piekrastes ekosistēmas.
