LIFE IS SALACA eksperti ziņo…
01.04.25
No šī gada janvāra līdz martam, kā ierasts, notika Latvijas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference, lai kopīgi dalītos ar jaunākajiem pētījumiem…
Viens no projekta LIFE IS SALACA sagaidāmajiem rezultātiem ir ekosistēmu pakalpojumu novērtējums un tā integrēšana ilgtspējīgas zemes izmantošanas modelēšanā, kas tiek izstrādāts septiņās projekta ūdenstecēs un to aizsargjoslās: Salacas, Jaunupes, Svētupes, Korģes, Joglas, Iģes un Glāžupes. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma teritorija skar arī 60 % no dabas parka “Salacas ieleja” teritorijas, kurai projekta LIFE IS SALACA ietvaros 2026. gadā tiks uzsākta dabas aizsardzības plāna izstrāde. Veiktais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums sniegs iespēju pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus aizsargājamās teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa pasākumu izstrādē.
Ūdensobjekta aizsargjoslas kā izpētes teritorijas izvēle ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma veikšanai nav nejauša, jo tā skar dabas daudzveidības ziņā bagātu, dinamisku un arī ekoloģiski jutīgu teritoriju, turklāt aizsargjoslas uzdevums ir ūdensobjektu aizsargāt no nevēlamas ārējās iedarbības.
Būtiski, lai aizsargjoslas tiktu noteiktas pēc vienotas pieejas, tādējādi iegūstot pēc iespējas sekmīgāku ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma teritoriju. Līdz ar to projekta LIFE IS SALACA ietvaros tika noteikta datos balstīta aizsargjosla Salacai, Jaunupei, Svētupei, Korģei, Joglai, Iģei un Glāžupei, ievērojot Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” noteiktās prasības.
Lai varētu noteikt ūdensobjektu aizsargjoslu, norisinājās virkne priekšdarbu, sagatavojot nepieciešamos ģeotelpiskos datus. Tika apzināts ūdensteču un uz tām esošo dzirnavezeru telpiskais novietojums. Katram ūdensobjektam tika noteikta tā pamatkrasta augšējā krants robeža. Savukārt, lai varētu identificēt tās nogāzes vai to daļas, kuru slīpuma leņķis ir lielāks par 25-30 grādiem, tika izmantots nogāžu slīpuma modelis.
Pirmo reizi aizsargjoslas noteikšanā Salacai, Jaunupei, Svētupei, Korģei, Joglai, Iģei un Glāžupei izmantoti applūstošo teritoriju modeļa (ar 10% applūduma varbūtību) dati, kas izstrādāti ar projekta LIFE IS SALACA finansiālu atbalstu un ikvienam ir skatāmi LVĢMC Plūdu riska un plūdu draudu kartēs vietnē Videscentrs.lvgmc.lv. Līdz tam dati šādā mērogā un formātā par applūstošajām teritorijām Salacai, Jaunupei, Svētupei, Korģei, Joglai, Iģei, Glāžupei un visiem trim uz upēm esošajiem dzirnavezeriem nebija pieejami, tamdēļ arī to aizsargjoslas robežu nevarēja korekti noteikt. Šī modeļa dati kalpos kā būtisks resurss tam, lai ar apdomu plānotu ilgtspējīgas saimnieciskās darbības īstenošanu.
Papildus tika izvērtēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” pieejamie Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu dati, lai aizsargjoslā iekļautu ar upes dinamiskajiem procesiem saistītos biotopus, kuri varētu liecināt par to periodisku applūšanu vai erozijas risku skartajām vietām (piemēram, 6450 – Palieņu zālāji, 8220 – Smilšakmens atsegumi).
Pēc visu iepriekš minēto ģeotelpisko datu apkopošanas tika izstrādātas divas aizsargjoslu noteikšanas pieejas, kur pirmā no tām strikti pieturās pie iepriekš minēto normatīvu noteiktā, bet otrā pieeja veido aizsargjoslu plašāku, ietverot visu upes ieleju, tādējādi iekļaujot ar upes dinamiskajiem procesiem saistītas teritorijas ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma apzināšanai.
Aizsargjoslu noteikšanas gaita tikusi dokumentēta, tādējādi aizsargjoslu noteikšanas aprakstu iespējams izmantot ikvienai ieinteresētajai pusei, kas saskaras ar aizsargjoslu normatīvu izstrādi vai praktisku aizsargjoslas noteikšanu. Aizsargjoslu noteikšanas aprakstā norādīti arī vairāki iepriekš minēto normatīvo aktu metodikas trūkumu. Piemēram, trūkst skaidras pieejas aizsargjoslas noteikšanā lielo upju ieleju gadījumos, kad pastāv vairākas virspalu terases.
Projekta LIFE IS SALACA teritorija atrodas divās administratīvajās teritorijās – Limbažu un Valmieras novada pašvaldībā. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma metodes izstrādes posmā abu šo pašvaldību jaunie teritorijas plānojumi bija izstrādes procesā. Tas nozīmēja, ka jaunās ūdensobjektu aizsargjoslu robežas vēl nebija pabeigtas un iestrādātas teritorijas plānojumos. Līdz ar to projektam LIFE IS SALACA bija iespēja piedāvāt savu noteikto aizsargjoslu un tās izejas datus gan Valmieras, gan Limbažu novada pašvaldībai. LIFE IS SALACA vērš uzmanību, ka projektā noteiktajai aizsargjoslai nav juridiska spēka, bet ieteikuma raksturs, tādējādi lēmuma pieņemšana par to, kāda aizsargjoslas robeža tiks atainota teritorijas plānojumā, ir pašvaldības lēmums.
Ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanas procesa laikā tika komunicēts ne vien ar projekta LIFE IS SALACA partneriem, bet arī ar vairākām ieinteresētajām pusēm – Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ar Valmieras un Limbažu novada pašvaldību.
