Latviešu valoda English

Par projektu

Problemātika

 

Salaca, Baltijas jūras centrālā baseina Austrumu daļas nozīmīgākā lašupe, ir ūdensobjekts, kura ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai ir jāpievērš īpaša vērība. Gan Padomes direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu Direktīva), gan Eiropas Parlamenta un Padomes ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC (Ūdens Struktūrdirektīva) mērķis ir nodrošināt veselīgas ūdens ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dabas aizsardzību. Lai racionālāk plānotu saldūdeņu apsaimniekošanu, ir nepieciešams jauns, vienots ietvars ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes un biotopu kvalitātes novērtēšanai. Šādu pieeju sākotnēji izstrādās Salacas upes daļbaseinam, lai vēlāk to pielietotu visiem upju baseinu apgabaliem Latvijā un, iespējams, arī citur Eiropas Savienībā.

 

Mērķis

 

Projekta mērķis ir veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs, kā to nosaka  Biotopu Direktīva, Ūdens Struktūrdirektīva un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi.

Projektā tiks veiktas vairākas aktivitātes, lai sasniegtu augstāk minēto projekta mērķi. Praktisku apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un plānošanas dokumentu izstrāde ar mērķi uzlabot Salacas daļbaseina upju kvalitāti un saglabāt dabas vērtības ilgtermiņā, kā arī zināšanu un labās prakses nodošana sabiedrībai un jomas ekspertiem.

 

1. Biotopu direktīvas un Ūdens struktūrdirektīvas harmonizācija modeļteritorijā – Salacas daļbaseinā 
Biotopu Direktīva un Ūdens Struktūrdirektīva ir vērstas uz upju un ezeru kvalitātes vērtēšanu, monitorēšanu, aizsardzību, kā arī pareizu apsaimniekošanu. Kaut arī abu direktīvu pieejā ir vairākas atšķirības, mērķis tām ir viens – panākt labu kvalitāti saldūdens ekosistēmās. Ņemot vērā abu direktīvu sasaisti, apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Ūdens Struktūrdirektīvas ietvaros sniedz ieguvumu arī Biotopu Direktīvas mērķu sasniegšanā, un otrādi. Taču ir nepieciešama skaidri definēta pieeja Ūdens Struktūrdirektīvas un Biotopu Direktīvas harmonizācijas procesam. LIFE IS SALACA projektā tiks izstrādāta jauna pieeja saldūdeņu kvalitātes novērtēšanā un apsaimniekošanā, apvienojot abu direktīvu prasības Salacas daļbaseinā kā modeļteritorijā. Balstoties uz Salacas daļbaseina piemēru, tiks sagatavotas vadlīnijas vienota monitoringa tīkla izstrādei – metodiskā pieeja “soli pa solim”, lai tā varētu tikt izmantota gan citos upju baseinos Latvijā, kā arī citās ES dalībvalstīs.

 

2. Natura 2000 teritorijas “Salacas ielejas” dabas aizsardzības plāna izstrāde jaunā ietvarā 
Dabas parkam “Salacas ieleja” pašreiz nav spēkā esoša dabas aizsardzības (turpmāk tekstā DA) plāna. Iepriekšējais DA plāns izstrādāts 2005. gadā, pagarināts līdz 31.12.2019., kurā Salacas upe bija sadalīta četros posmos, katram no tiem izstrādājot savu plānu. Projekta ietvaros plānots izstrādāt DA plānu, iekļaujot projekta rezultātus no Ūdens Struktūrdirektīvas un Biotopu Direktīvas harmonizācijas procesa un projektā īstenotajām Upmalu mežu un zivju dzīvotņu apsaimniekošanas metodēm, lai izveidotu jaunu un integrētu Natura 2000 teritorijas apsaimniekošanas plānu, kas kalpos par pamatu ne tikai ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzībai un saglabāšanai, bet arī ietvers apsaimniekošanas aktivitātes, kas nepieciešamas  Ūdens Struktūrdirektīvas pasākumu īstenošanai, tūrisma slodzes regulēšanai, ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai u.c

 

3. Biotopu pieejamības, kvantitātes un kvalitātes uzlabošana ekoloģiski jutīgām zivju sugām 
ES nozīmes aizsargājamā biotopa 3260 “Upju straujteces un dabiski upju posmi” aizsardzības stāvoklis Latvijā ir novērtēts kā nepietiekams. Nepietiekams aizsardzības statuss nozīmē, ka biotops atrodas situācijā, kad nepieciešama apsaimniekošanas vai politikas maiņa, lai biotops atgrieztos labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, un pārskatāmā nākotnē tam nepastāv izzušanas draudi. Pārmērīga eitrofikācija un sedimentācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas samazina ekoloģiski jutīgo zivju sugu biotopu kvalitāti un zināmā mērā arī kvantitāti. Šī projekta ietvaros sagatavotās biotopu uzlabošanas vadlīnijas ar salīdzinoši nelielu koriģēšanu var tikt pielāgotas izmantošanai citās Latvijas lašupēs (Gauja, Venta, Irbe u.c) , tādējādi palielinot līdzīgu darbību efektivitāti un ieguvumu.

 

4. Upmalu mežu apsaimniekošana 
Aizsargjoslu likums nosaka principus (pārsvarā aizliedzot), kā apsaimniekot upmalu mežus, lai novērstu erozijas procesu attīstību, tomēr, apsaimniekojot upju aizsargjoslas pēc esošajiem principiem, ik gadu upēs nonāk tūkstošiem kubikmetru sedimentu kas nogulsnējas upēs, tai skaitā straujtecēs,  un veicina to kvalitātes pasliktināšanos. Upju piekrastē esošās pāraugušās baltalkšņu mežaudzes ir sasniegušas savu ekoloģisko potenciālu un vairs nespēj tik veiksmīgi uzņemt no sateces baseina nākošās barības vielas. Ievērojot esošos Aizsargjoslu likuma principus, tiek samazināta ekosistēmu pakalpojumu vērtība, ūdensteces tiek piesārņotas ar nosēdumiem, un tās zaudē ūdens pašattīrīšanās funkcijas. Šīs projekta aktivitātes mērķis ir demonstrēt jaunu pieeju upmalu mežu apsaimniekošanā, barības vielu piesaistē, kā arī eitrofikācijas mazināšanā. To var izdarīt, optimāli izvēloties koku sugu sastāvu mežaudzē, kas pozitīvi ietekmēs un palielinās veģetācijas daudzveidību mežaudzē, kā arī uzlabos ūdensteču kvalitāti, nodrošinot daudzveidīgus dzīves apstākļus upi un tās piekrasti apdzīvojošajām augu un dzīvnieku sugām.

 

5. Ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanas pielietošana zemes izmantošanas modelēšanā 
Salaca un tās pietekas sniedz daudzus būtiskus ekosistēmas pakalpojumus.  Kā nozīmīgākie apgādes pakalpojumi minami zivju resursi un kokmateriāli, kas iegūti no upju piekrastēs augošajām mežaudzēm. Būtiskākie regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi ir klimata un ūdens aprites regulēšana, saldūdens kvalitātes uzturēšana, erozijas kontrole, piesārņojuma filtrēšana, barības vielu uzkrāšana un biotopu nodrošināšana (dzīvošanas, vairošanās, barošanās vietas, migrācijas koridori). Nozīmīgs ir arī kultūras pakalpojumu klāsts, kas ietver gan atpūtas iespējas, gan arī nodrošina cilvēkiem garīgu, estētisku baudījumu, kalpo par iedvesmas avotu un sniedz kultūras mantojuma, zinātnes un izglītošanas pakalpojumus. Pilnveidotās zināšanas par Salacas upes ielejā un upes ielejas nogāzēs pielietotajām apsaimniekošanas un atjaunošanas darbu metodēm un sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem ir būtiskas, lai nodrošinātu Salacas  un to pieteku atbilstošu  apsaimniekošanu un sasniegtu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar Biotopu Direktīvas, Ūdens Struktūrdirektīvas un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem.

 

Izmaksas

Kopējais budžets 5  754  798,12 EUR, t.sk. Eiropas Komisijas finanšu ieguldījuma summa 3  452  878,88 EUR, Latvijas nacionālā līdzfinansējuma summa 1  866  957,61 EUR un partneru līdzfinansējums 434 961,63 EUR.

 

 

Līdzfinansē:

Vadošais partneris

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (SILAVA) ir galvenais mežzinātnes centrs Latvijā, kurā kopš 1946.gada tiek veikti meža ekosistēmu pētījumi dažādās jomās. SILAVAS galvenais mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

SILAVA veic zinātnisko darbību, kas vērsta uz jaunu zināšanu ieguvi ilgtspējīgas mežsaimniecības atbalstam, veic nacionālo meža monitoringu, sniedz atzinumus par meža reproduktīvā materiāla un tā ieguves avotu atbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstoši savai kompetencei uztur Latvijas augu ģenētisko resursu datu bāzi, Latvijas augu gēnu banku un veic lauksaimniecības augu ģenētisko resursu molekulāro pasportizāciju, atbilstoši kompetencei nodrošina zinātnisko ekspertīzi un sniedz priekšlikumus meža politikas īstenošanai, Latvijas interešu pārstāvēšanai Eiropas Savienībā, kā arī starptautiskajās institūcijās un procesos, piedalās valsts un starptautiskos pētījumos un pētniecības programmās, veicina zinātnes un augstākās izglītības attīstību meža nozarē.

Projekta partneri

Biedrība "Makšķernieku klubs „Salackrasti”" (SALACKRASTI) dibināta 2003.gadā un tās mērķis ir apvienot makšķerniekus, makšķerēšanas kā idejiski un praktiski organizēta un civilizēta, sportiska rakstura zivju pašpatēriņa ieguves veida attīstīšanai un popularizēšanai, Salacas kā nacionālās lašu indeksa upes statusa nodrošināšanai, zivju resursu pavairošanai, aizsardzībai un kontrolei, makšķerēšanas attīstībai Rīgas jūras līča piekrastē,kā arī apkārtējās vides aizsardzībai, lai koordinētu biedrības biedru savstarpējo darbību kopīgu interešu aizstāvēšanai, kā arī lai pārstāvētu savas biedru intereses attiecībā ar valsts varas, pārvaldes un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, kuru darbība ietekmē biedrības biedru intereses.

Salacgrīvas novada dome 2020.gada rudenī pilnvaroja biedrību organizēt licencēto makšķerēšanu Salacā un veikt pasākumus zivju resursu aizsardzībai un Salacas upes posma apsaimniekošanai. Uz šo brīdi ir realizēti vairāki projekti ar ES fondu līdzfinansējumu, kas vērsti uz straujteču atjaunošanu un upmalu teritorijas – atpūtas vietu sakārtošanu.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķi ir nodrošināt vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā, īstenot efektīvu dabas vērtību pārvaldību, veicinot cilvēku un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par dabas vērtībām un ikviena cilvēka lomu to saglabāšanā un uzlabošanā.

DAP īstenotie darbības virzieni ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) pārvaldīšana (dabas aizsardzības plānu izstrādes uzraudzība un organizēšana, apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un uzraudzīšana ĪADT, atzinumu un saskaņojumu sniegšana darbībām ĪADT), labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem (sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde, dažādu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un uzraudzīšana), prioritāro rīcību programmas Natura 2000 tīklam Latvijā ieviešana, dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontrole un tās pilnveide, dabas izglītības un izpratnes veicināšana sabiedrībā, dabas datu ieguve un to pieejamības nodrošināšana (Dabas datu pārvaldības sistēmas „Ozols” uzturēšana un attīstība), zinātnisko pētījumu, monitoringu un projektu īstenošana dabas aizsardzības jomā, informācijas sniegšana sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Natura 2000 teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uzraudzība par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, uztur valsts ģeoloģijas fondu, seržu un etalonparaugus, vides datu arhīvu un zinātniski tehniskās literatūras bibliotēku.

LVĢMC apkopo un uzkrāj vides informāciju kā arī informē sabiedrību, valsts un pašvaldību institūcijas par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokli. LVĢMC veic vides monitoringu, nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes novērojumus, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošā bīstamo atkritumu poligona apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (BIOR) ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. BIOR veic zinātnisko darbību un nodrošina atbalstu zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā un pilnveidošanā pārtikas, veterinārmedicīnas, vides, zivsaimniecības un citās bioloģijas nozarēs. BIOR darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, dzīvnieku labturību un drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā.

Savas kompetences jomā Institūts "BIOR" ar izcilu pētniecisko, tehnisko un attīstīto cilvēkresursu bāzi ir līderis reģionā. Institūta Zivju resursu izpētes nodaļa ir atbildīga par zivju resursu stāvokļa un makšķerēšanas, makšķerēšanas un vides apstākļu gan zivju krājuma, gan bioloģiskās daudzveidības ietekmes novērtēšanu. BIOR pārstāvji ir starp ICES Baltijas lašu un foreļu novērtēšanas darba grupas (WGBAST) ekspertiem, un BIOR ir atbildīgs par “Latvijas nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas” ieviešanu. BIOR ir atbildīgs arī par dažādu cilvēku darbību (dažādu objektu būvniecība, hidroelektrostaciju ekspluatācija, u.c.) ietekmes uz zivju resursiem novērtēšanu.