Projektā palīdz Salacai saglabāt lašupes titulu Latvijā un Baltijā

Piektdien, 6.septembrī Salacgrīvas pagastā netālu no Korģes ietekas Salacas krastos sapulcējās  dabas eksperti, viņu sadarbības partneri un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Jaunie reindžeri no Salacgrīvas vidusskolas. Šī satikšanās noritēja saistībā ar vienu no vērienīgā projekta Life is Salaca aktivitātēm – straujteču tīrīšanu un atjaunošanu. Šo projektu sadarbojoties īsteno Valsts mežzinātnes institūts Silava, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), Valsts zinātniskais institūts BIOR un biedrība Makšķernieku klubs “Salackrasti”.

DAP pārstāve, Life is Salaca vadošā biotopu eksperte Linda Uzule sanākušajiem jauniešiem izskaidroja, kādēļ Salacā un tās pietekās tiek īstenots šāds projekts un veikta atsevišķu upes posmu tīrīšana. – Salaca ir viena no Ziemeļvidzemes lielākajām dabas pērlēm, lolojama un saudzējama. Diemžēl liela daļa no Salacas strauji tekošajiem posmiem ir aizaugusi ar virsūdens augāju, – stāstīja L. Uzule. Viens no galvenajiem vaininiekiem, kas veicina lielo aizaugumu, ir ezermeldrs. Kaitējumu tas nodara, ļoti strauji savairojoties. Ja tam atļauj, tas veido lielu, biezu sakņu sistēmu teju 30 cm dziļumā, noklājot straujteču platības. Tādējādi upes gultnē iznīkst granšaini oļainās dzīvotnes, kas piemērotas lašveidīgo zivju nārstam un daudziem citiem ūdens organismiem. – Lai Salaca spētu saglabāt titulu – viena no galvenajām lašupēm Latvijā un Baltijā –, upei ir jāpalīdz, – nepieciešamību attīrīt tās strauji tekošos posmus no virsūdens augāja veidotajiem sablīvējumiem uzsvēra projekta vadošā biotopu eksperte.

Šovasar Salacā notiek “Salackrastu” praktiskā darbošanās, – Biedrības Makšķernieku klubs “Salackrasti” valdes pārstāvis Ati Apelis sacīja reindžeriem. Tieši viņš pastāstīja, kas paveikts, atbrīvojot Salacas straujteces no virsūdens augāja aizauguma.

Izmantojot Salackrastiem piederošo ķēžu ekskavatoru (tas iegādāts pirms dažiem gadiem ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu), kas īpaši piemērots darbam straujtecēs, lai attīrītu upi no aizauguma un atjaunotu lašveidīgo zivju nārsta vietas, A. Apelis šovasar jau iztīrījis Salacas posmu pie Brūveļiem. Tur no blīvi saaugušā ezermeldra atbrīvota straujtece aptuveni četru hektāru apjomā. Pagājušajā piektdienā Salackrastu vadītājs, klātesot Life is Salaca iesaistītajiem ekspertiem un Jaunajiem reindžeriem, ar specializēto tehniku rosījās Salacas augštecē pie Korģes ietekas. Todien ZBR Jaunie reindžeri kopā ar DAP dabas centra Ziemeļvidzeme vadītāju Intu Somu gan guva jaunas zināšanas par upi, tās iemītniekiem un augiem, gan veica labo darbu. Jaunieši devās talkā A. Apelim. Kad viņš ar ekskavatoru izcēla ezermeldra veidoto aizaugumu, jaunieši no upes izceltos sedimentus pārskatīja un no tā izlasīja un atpakaļ upē palaida gan lielās gliemenes, gan citus pamanāmos dzīvos organismus. Arī izceltie akmeņi nokļuva atpakaļ upē. Pirms tam bezmugurkaulnieku eksperts Dāvis Ozoliņš no LVĢMC jauniešiem pastāstīja par Latvijā sastopamajiem bezmugurkaulniekiem, īpaši tiem, kas mīt Salacā. Viņš skaidroja, ka redzamākie no tiem ir gliemenes un arī vēži. – Latvijā sastopamas aptuveni trīsdesmit gliemeņu sugas, no kurām septiņas ir dižgliemenes. Piecas no dižajām, piemēram, īpaši aizsargājamo biezo perlamutreni, varam atrast arī Salacā. To gan nav daudz. Tādēļ, tīrot upi, ļoti svarīgi nogādāt gliemenes atpakaļ ūdenī. Tās dzīvo vairākus desmitus gadu, taču aizaugums traucē arī gliemenēm, jo aizaug platības, kur tās var ierakties. Tīrot upi, varam uzlabot arī gliemeņu dzīves vidi, – uzsvēra D. Ozoliņš. Jauniešiem viņš rādīja turpat Salacā uzietu parasto ūdens skorpionu jeb skorpionblakti, ūdensspolīti, arī spāru kāpurus un citus bezmugurkaulniekus. Kā norādīja eksperts, ūdens skorpionam un ūdensspolītei straujtecē būt nevajadzētu. Tātad tie mīt aizaugušajā daļā.

Kāpēc upe aizaug? Uz šo jautājumu atbildēja Life is Salaca vadošais zivju eksperts Kaspars Abersons no BIOR. Straujteču aizaugšana ir tikai sekas, galvenais cēlonis ir cilvēku saimnieciskā darbība. Upē pa dažādiem ceļiem iekļūst sadzīves ķīmija, notekūdeņi, lauku mēslojums u.c. – Mēs negribot mēslojam arī upi, un tā aizaug. Vislabākais veids, kā palīdzēt upei, būtu pilnībā pārtraukt mūsu saražoto biogēnu, barības vielu pludināšanu upē. Tas gan nav tik vienkārši. Tādēļ mēģinām atdot upei tecējumu. Ja tā nedarīsim, nonāksim no upes pie purva, kas nav labi. Izšķūrēt ezermeldrus ar visiem akmeņiem un granti ir vienkārši. Sarežģītāk ir izdarīt tā, lai aizaugums samazināts, bet upē paliek lašu nārstam piemērots substrāts un to mazuļiem – paslēptuves. Tas ir mūsu galvenais izaicinājums, pie kā strādājam, – norādīja K. Abersons.

Projekta pārstāvji norādīja uz maldīgo uzskatu, ka lašveidīgajām zivīm vienlīdz labi patīk visas straujteces. Tā nav. Lai noskaidrotu posmus, kur straujteču atjaunošana dos vislabākos rezultātus, svarīgi ņemt vērā gan grunts substrātu, gan upes dziļumu, gan citus faktorus. Tādēļ, pirms doties ar ķēžu ekskavatoru upē, noritēja pamatīga sagatavošanās. Tika ievākti dati, pētīti kartogrāfiskie materiāli, apzinātas dažādas metodes, jau īstenotās pieredzes un daudz diskutēts. Šovasar eksperti Salacu ir gan izlaivojuši, gan seklākās upes vietas izbriduši, lai identificētu posmus, kuros straujteču atjaunošana būs visjēdzīgākā. L. Uzule atklāja, ka šovasar Salacā bija plānots atjaunot trīs šādus posmus – jau abus pieminētos un pavisam nelielu posmu  pie Atpūtām Ainažu pagastā. Tā tīrīšanu nolemts atstāt uz nākamo projekta īstenošanas gadu, kad paredzēta darbošanās arī citos posmos tam tuvumā . – Darbi veikušies labi un bez aizķeršanās, – A. Apeļa veikumu novērtēja L. Uzule. Salackrasti ir pieredzējuši – upes tīrīšanas un lašveidīgajām zivīm  piemērotu biotopu atjaunošanas darbus biedrība veikusi jau vairākus gadus. Savukārt projektā Life is Salaca šis ir pirmais darbošanās gads. Vērienīgais projekts ilgs līdz 2028. gadam un tā norises laikā paredzēts attīrīt kopumā 16 ha Salacas un 4 ha Jaunupes aizaugušo straujteču. Šovasar Salacā attīrīti 6 ha straujteču. – To darām, lai uzlabotu dzīves vidi lašveidīgajām zivīm  un uzlabotu upes kopējo ekoloģisko stāvokli, – sacīja L. Uzule, norādot, ka Salackrastu ķēžu ekskavators upē būs redzams arī turpmākos projekta norises gadus.

Upju, tostarp Salacas, straujteču attīrīšanu un atjaunošanu nedrīkst veikt ilgāk par 15. septembri, lai netraucētu lašveidīgo zivju migrācijai un pašam nārstam.

Avots: Līgas Liepiņa,  Limbažu novada reģionālais laikraksts “Auseklis”