Sācies lašveidīgo zivju nārsta laiks – aicinām būt atbildīgiem! Latvijas upēs ir sācies lašu, taimiņu, foreļu un sīgu nārsts. No…
Meži ir viena no dabas parka “Salacas ieleja” dižākajām rotām. Tā ir visplašāk pārstāvētā dabas ekosistēma – meža zemes aizņem gandrīz 70% dabas parka teritorijas. Bioloģiskās daudzveidības ziņā īpaši izceļami aizsargājamie mežu biotopi, kas parka teritorijā sastopami vairāk kā 900 ha platībā un pārstāv 9 ES nozīmes mežu biotopu veidus.
Dabas parka “Salacas ieleja” meži
Dabas parkā sastopami tādi ES nozīmes mežu biotopu veidi kā 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, kas ir biežāk sastopamais biotops un klāj vairāk kā 500 ha mežu zemes. Tam ar aptuveni 157 ha seko biotops 9180* Nogāžu un gravu meži, bet trešo vietu aizņemtās platības ziņā ieņem biotops 91D0* Purvaini meži. Pārējie “Salacas ielejas” dabas parka teritorijā sastopamie mežu biotopi – 9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži, 91F0 Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm, 9080* Staignāju meži, 9020* Veci jaukti platlapju meži, 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) un 9160 Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži) aizņem daudz mazākas platības. No visiem dabas parka teritorijā sastopamajiem mežu biotopiem īpaši izceļams biotops 91F0 Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm, kura kopējā aizņemtā platība valstī nedaudz pārsniedz 800 ha un tas sastopams tikai 10 Natura 2000 teritorijās, tajā skaitā arī dabas parkā “Salacas ieleja”.
“Salacas ielejas” mežos sastopamās dabas vērtības
Dabas parka meži sevī glabā lielu daudzumu dažādu dabas vērtību, tajā skaitā arī retas un īpaši aizsargājamas sugas. Pavasaros Salacas un tās mazāko pieteku nogāžu meži grimst smaržojošos, baltos ziedu paklājos – ir uzziedējis par meža ķiploku dēvētais laksis, kas dažviet “Salacas ielejā” sastopams kuplā skaitā. Svarīgi atcerēties, ka laksis ir īpaši aizsargājama suga, tadēļ savvaļā to iegūt ir aizliegts. Tāpat viena no agrākajām ziedētājām, kas ar saviem zili violetajiem ziedu zvaniem izkrāso vēl pavasara sākuma tumši pelēcīgo fonu, ir meža silpurene. Meža silpurene ir ne vien suga, kas ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā un īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, bet tā ir arī suga, kam iespējams veidot mikroliegumus, kā arī īpaši izceļama ar faktu, ka ierakstīta Biotopu direktīvā – suga ir saudzējama un sargājama ne tikai pie mums Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Jūnijs ir īstais laiks, kad doties uz “Salacas ieleju” vērot augumā raženo daudzgadīgo mēneseņu ziedēšanu, kas reibina ar savu saldo, bet neuzbāzīgo aromātu. Savukārt visa gada garumā dabas mīļotāji var skatīt vaigā daudzas sūnu un ķērpju sugas, tajā skaitā “Salacas ielejā” var sastapt vienu no Latvijā lielākajiem ķērpjiem – parasto plaušķērpi, kas izskata ziņā atgādina plaušu alveolas, kam par godu arī ieguvis savu nosaukumu. Bez minētajām sugām dabas parkā sastopamas vēl daudzas citas retas un īpaši aizsargājamas sugas – dažādas putnu, zīdītāju, kukaiņu, sūnu, ķērpju, vaskulāro augu un arī zivju sugas. Atliek tikai doties dabā, lai ar tām tuvāk iepazītos!
Mežu sniegtās dāvanas
Mežs cilvēkiem dāsni dāvā daudzus labumus, neko neprasot par to pretī. Ogas, sēnes, malka, kokmateriāli, bērzu sulas un Ziemassvētku eglītes – tās ir tikai dažas meža dāvanas. Mežs ir neizvietojama pastaigu, atpūtas un meditācijas vieta. Tā ir vieta, kur cilvēki atgūst spēkus, uzņem enerģiju un nomierina satraukto prātu. Tā ir iedvesmas vieta radošo profesiju pārstāvjiem. Lai mežs savas dāvanas spētu mums dot arī turpmāk, svarīgi atcerēties, ka tā galvenā funkcija nav saistīta tikai ar meža ekonomiskajiem labumiem, bet tikpat nozīmīga ir arī meža loma kā bioloģiskās daudzveidības krātuvei, kur savu vietu atradušas daudzas ar ilglaicīgiem mežiem saistītas augu un dzīvnieku sugas, kā arī nekādā naudā neizmērāma ir meža labbūtības loma, ko tas sniedz katram cilvēkam, kas mežā ieiet.
Mežs ir daudz vairāk nekā tikai koku kopums – tas ir vesels, dzīvs organisms, kas elpo, mainās un mijiedarbojas ar pasauli tam apkārt. Cienīsim vareno meža pasauli un tā arī turpmāk mūs nesavtīgi priecēs ar savām daudzajām dāvanām!
Foto: Linda Uzule un Agnese Priede
