Sācies lašveidīgo zivju nārsta laiks – aicinām būt atbildīgiem! Latvijas upēs ir sācies lašu, taimiņu, foreļu un sīgu nārsts. No…
Projekta Life is Salaca ietvaros veikta upju hidromorfoloģiskā kartēšana, izmantojot attālinātās izpētes metodes
Līdz ar Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK ieviešanu arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums par upju hidromorfoloģisko kvalitāti un tās novērtēšanu. Hidromorfoloģiskā kvalitāte ietver, piemēram, upes gultnes substrāta un straumes daudzveidību, platuma un dziļuma izmaiņas, meliorācijas intensitāti. Saskaņā ar šo direktīvu hidromorfoloģija ir viens no faktoriem, kas iekļauti ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmā un tai ir īpaši liela nozīme bioloģisko rādītāju (ūdensaugi, bentiskie bezmugurkaulnieki u.c.) daudzveidības interpretēšanā.
Upju hidromorfoloģiskā kvalitāte ietver tādus parametrus kā upes substrāta un straumes daudzveidība, gultnes dziļums un platums, aizaugums ar ūdensaugiem, krastu slīpums un apaugums, bebru dambji, koku sagāzumi u.c.. Tāpat hidromorfoloģiskās kartēšanas ietvaros tiek atzīmēti dažādi cilvēku radīti pārveidojumi: akmeņu krāvumi un to augstums, brasli, dažādi gultnes rakumi un citi pārveidojumi.
Līdz šim pasaulē un arī Latvijā vairāk attīstītas hidromorfoloģiskās kvalitātes metodes, kas saistītas ar upju apsekošanu dabā, kad eksperts ar kājām vai laivu metru pa metram izstaigā upi un lauka darbu protokolā pieraksta vai izmēra nepieciešamos upes parametrus. Parasti, veicot šādu kartēšanu, upe ir sadalīta 500 m vai 1000 m posmos un, atkarībā no upes sarežģītības un eksperta kvalifikācijas, vienā dienā iespējams nokartēt ~ 3,5 – 5 km. Tas nozīmē, ka, piemēram, visas Salacas hidromorfoloģiskās kvalitātes nokartēšana aizņemtu gandrīz 3 nedēļas.
Pēdējos gados, attīstoties dažādām tālizpētes metodēm, pieaug pētījumu skaits, kuros upju hidromorfoloģiskā kartēšana veikta ar drona palīdzību. Šai metodei ir vairāki plusi: dienā iespējams apsekot līdz pat 20 km garu upes posmu, ir iespējams precīzi iezīmēt straujteču sastopamību, daudz labāk var iegūt informāciju par galvenās gultnes sasaisti ar vecupi u.c.
- gada vasarā Salacas baseina upēs, veicot upju hidromorfoloģisko kartēšanu, pirmo reizi Latvijā papildus ekspertu lauka apsekojumiem tika izmantota arī upju kartēšana ar dronu. Upju hidromorfoloģiskās kartēšanas laikā ar dronu dati tika iegūti no augstuma robežās starp 80 un 120 metriem, kas ļāva nodrošināt pietiekamu telpisko izšķirtspēju (<3 cm/px), pārklājumu un darbu ātrumu. Lidojumos izmantots L1 sensors, kas spēj fiksēt augstas precizitātes LiDAR datus – punktu mākoņus .las formātā, kā arī RGB attēlus, no kuriem tika izveidoti ortofoto (TIFF formātā). Datu apstrādei izmantota DJI Terra Pro programmatūra, savukārt misiju plānošana un sagatavošana notika ar DJI Pilot 2 aplikāciju. Datu analīzi veicām ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) programmatūru, kas atpazīst gan TIFF failus, gan LiDAR datus.
Izpēte ar dronu veikta aptuveni tajā pat laikā, kad lauka apsekojumi un abos gadījumos tika apsekots viens un tas pats upes posms. Tālizpētes dati tika integrēti jaunizveidotajā harmonizētajā hidromorfoloģiskās kvalitātes protokolā.
Ar tālizpētes metodēm var iegūt tādu informāciju kā lielu akmeņu skaits, iekritušu koku un koku sagāzumu blīvums, upes aizaugums ar ūdensaugiem, straujteču platība u.c.
Projekta LIFE is Salaca laikā secināts, ka upju hidromorfoloģiskā kartēšana ar dronu ir labs rīks, kā novērtēt atsevišķas parametru grupas, bet vismaz ar šobrīd LVĢMC pieejamajiem digitālajiem resursiem, nav iespējams aizstāt upju kartēšanu ar kājām vai laivu. Izmantojot dronu, ātri un precīzi var iegūt informāciju par upes tipu (straujteču un lēnteču mija), kas ir pamatu pamats upes ekoloģiskās kvalitātes tālākajai analīzei. Kā galvenais mīnuss ir minams tas, ka ar tāizpētes metodēm nav iespējams iegūt informāciju par gultnes substrāta daudzveidību, dziļuma izmaiņām un dažādām zemūdens formām. Tāpat šī metode nav piemērota mazām un vidējām upēm, kuru krasti parasti ir stipri aizauguši krūmiem, radot noēnojumu.
Lai gan upju hidromorfoloģiskā kartēšana ar dronu šobrīd nespēj izpildīt visas Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK noteiktās prasības, tomēr tas ir lielisks rīks dažādiem lokāla mēroga pētījumiem. Piemēram, upju tipoloģijai, piekrastes mežu ietekmei uz koku sagāzumu daudzumu u.c., kā arī var būt lielisks palīgs grūti piekļūstamās vietās. Tāpat ar dronu var ērti un ātri veikt priekšizpēti, lai apzinātu upju posmus, kur nepieciešams veikt padziļinātus hidromorfoloģiskās un biotopu kvalitātes pētījumus.
