Upmalu mežu apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un nākotnes audžu veidošana

30.05.24

Saulainā 15. maija dienā kopā ar jomas ekspertiem LVMI Silava pārstāvji vadīja pieredzes semināru upmalu mežos Svētupes krastā “Upmalu mežu apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un nākotnes audžu veidošana”.

 

Tikšanās notika projekta LIFE IS SALACA ietvaros ar mērķi vērst uzmanību uz upmalu mežos notiekošajiem dabiskajiem un cilvēka saimniecisko aktivitāšu mijiedarbības procesiem, kā arī diskusija par to kā, kur un kādā veidā zinātnieki, pētnieki, eksperti, mežu īpašnieki, ierēdņi un sabiedrība kopumā var iesaistīties un veicināt šo svarīgo teritoriju apsaimniekošanas kvalitāti.

 

Pieredzes apmaiņas dienā kopā ar LVMI Silava pārstāvjiem izstaigājām upes krastus, aplūkojot labos un ne tik labos piemērus, kā kopts un nekopts upei piegulošais mežs dzīvo un ietekmē apkārtni vairāku gadu garumā. Viena no sarunas tēmām bija baltalkšņi, kuri bieži sastopami šādās teritorijās. Tie ir ātraudzīgi koki, kuri aug mitrās un krūmainās pļavās, zāļu purvos, upju ielejās un pieupes uzskalotās augsnēs. Baltalksnis strauji aizaudzē nekoptas teritorijas, pamestas pļavas un zālājus, kas agrāk bija dabiska upmalu ainava.

 

Vairums šādu mežaudžu mūsdienās ir novecojošas, un, tām strauji sabrūkot, atbrīvojas tajās uzkrātās barības vielas. Virszemes un gruntsūdeņu noteces rezultātā tās nokļūst upēs, veicinot to aizaugšanu un, līdz ar to, arī ūdens un visas ekosistēmas kvalitātes pasliktināšanos. Šie koki bieži lūzt un nonāk upē, kurā tie arī paliek, bremzējot ūdens tecējumu, nosprostojot zivju ceļus un nārsta vietas.

 

Tikšanās laikā vairakkārt izskanēja jautājums par to, kāpēc cilvēkam vispār būtu jāiejaucas dabas procesos?

Kādreiz šādos upmalu mežos visticamāk bijušas ganības, dabiskie zālāji, kura Latvijā šobrīd ir viena no visvairāk apdraudētajām ekosistēmām, tie ir palikuši ļoti maz (mazāk par 1%). Turklāt tika izmantoti cita veida zemes apstrādes darba rīki. Mainoties cilvēka dzīves ritmam un arī pasaules klimatam, ir mainījies arī cilvēka-dabas līdzāspastāvēšanas temps, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā visefektīvāk, ar vismazāko kaitējumu abām pusēm spēt sadzīvot tālāk.

 

Mēs visi esam pamanījuši, ka ziemas mēdz būt siltākas, vasaras ar straujāk mainīgiem laikapstākļiem, vēsturiskajā pavasarī mēs jau jūtam vasaras vēsmas, Latvijas flora un faunā ienāk jaunas sugas, izzūd daļa ierasto sugu. Piemēram, Svētupe šajā ziemā ir aizsalusi un atsalusi 3 reizes. Ūdens līmenis pavasaros vairs nav tik augsts, ledus iešana, kas dabiski “izravē” upi, nav novērota gadiem. Vēsturiskā koku pludināšana uz Salacas ostu vairs pat nav iedomājama. Pavasara pali, kad upe izkāpa no krastiem, plaši realizētās meliorācijas ietekmē ir praktiski izzuduši. Ganības upju krastos nav sastopamas, jo naturālo saimniecību aizstājis lielveikals, ātra preču piegāde un tehnoloģiju uzplaukums.

 

Tāpēc, lai saglabātu dabas daudzveidību un turpinātu baudīt tās veltes, ko daba mums sniedz, cilvēkam ir jārūpējas par upju malās esošo teritoriju. Neesošos ganāmpulkus jāaizstāj ar pārdomātām upmalu mežu apsaimniekošanas tradīcijām, atstājot tajos vērtīgās koku sugas, atvēlot vietu gaismu jutīgiem lakstaugiem, iztīrot upju gultnes no organiskajiem nogulumiem, uzlabojot dzīves apstākļus straujtecei raksturīgajām zivīm un augiem.

 

Upmalu mežu apsaimniekošanas pieredzes dienā bija aicināti pārstāvji no: Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, Latvijas mežu īpašnieku biedrības, A/S  “Latvijas valsts meži”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtsa “BIOR”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, biedrības “Makšķernieku klubs “Salackrasti”” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes.

 

Pasākums tika īstenots projektā LIFE is SALACA jeb “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācijas adaptācija un integrētas darbības saldūdens kvalitātes uzlabošanai Salacas upes daļbaseinā” ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.  Projekta mērķis ir veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs.

Tev varētu patikt:
Krastings gar Salacu
01.10.24
Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 5. oktobrī plkst 11:00, aicina piedalīties pārgājienā "Krastings gar Salacu". Izzinošajā pasākumā varēs iepazīt vēja un…
Lasīt vairāk
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu LIFE Platformas projektu…
30.09.24
Šogad Rīgā, no 16. līdz 18.septembrim, notika Ziemeļvalstu-Baltijas valstu LIFE Platformas projektu tikšanās, pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no gandrīz…
Lasīt vairāk
Projektā palīdz Salacai saglabāt lašupes…
13.09.24
Piektdien, 6.septembrī Salacgrīvas pagastā netālu no Korģes ietekas Salacas krastos sapulcējās  dabas eksperti, viņu sadarbības partneri un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta…
Lasīt vairāk