martā projekta LIFE IS SALACA pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes tikās ar Limbažu un Valmieras novadu pašvaldību pārstāvjiem, lai iepazīstinātu…
17.aprīlī praktiskā seminārā dabā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Mārcis Saklaurs, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas darbiniekus iepazīstināja ar projekta LIFE IS SALACA ietvaros īstenoto upmalu mežu apsaimniekošanu. Seminārā piedalījās speciālisti no dažādiem Vidzemes novadiem.
Šīs projekta LIFE is SALACA aktivitātes mērķis ir demonstrēt jaunu pieeju upmalu mežu apsaimniekošanā, barības vielu piesaistē, kā arī eitrofikācijas mazināšanā. To var izdarīt, optimāli izvēloties koku sugu sastāvu mežaudzē, kas pozitīvi ietekmēs un palielinās veģetācijas daudzveidību mežaudzē, kā arī uzlabos ūdensteču kvalitāti, nodrošinot daudzveidīgus dzīves apstākļus upi un tās piekrasti apdzīvojošajām augu un dzīvnieku sugām.
Mārcis Saklaurs skaidroja esošo situāciju likumdošanas jomā un realitātē dabā, norādot kāpēc upmalu meži ir svarīgi. Latvijā tikai 34% upju un ezeru atbilst labai vai augstai ekoloģiskajai kvalitātei, viens no galvenajiem iemesliem tam ir pārmērīga barības vielu nonākšana ūdeņos un upju krastu pārveidojumi.
Lai arī Aizsargjoslu likums nosaka ierobežojumus upmalu mežu apsaimniekošanai, līdzšinējā pieeja ne vienmēr nodrošina labāko rezultātu. Ik gadu upēs nonāk ievērojams daudzums sedimentu, kas pasliktina ūdens kvalitāti un samazina dabisko pašattīrīšanās spēju. Bieži sastopamās pāraugušās baltalkšņu audzes vairs nespēj pietiekami efektīvi uzņemt barības vielas.
Pētnieks uzsvēra, ka projekta ietvaros tiek testēta jauna pieeja – veidot daudzveidīgākas mežaudzes, kurās līdzās aug dažādas koku sugas, piemēram, ozoli, liepas, kļavas, egles, priedes, lapegles un citas (kopskaitā 9). Šāda pieeja palīdz samazināt eitrofikāciju, uzlabot ūdens kvalitāti, veicināt bioloģisko daudzveidību un radīt piemērotākus apstākļus augiem un dzīvniekiem. Mārcis Saklaurs uzsvēra, ka upmalu apsaimniekošanā būtiski ir rast līdzsvaru starp dabas aizsardzību, ūdens kvalitāti un saimniecisko darbību. Viņš aicināja Dabas aizsardzības pārvalde darbiniekus diskutēt par to, kā efektīvāk uzrunāt un izglītot mežu īpašniekus un apsaimniekotājus par gudru un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.
Pētnieks norādīja, ka šobrīd sabiedrībā pastāv atšķirīgi viedokļi – vieni uzskata, ka upmalas jāatstāj pilnībā dabiskai attīstībai, citi – ka tās izmantojamas koksnes ieguvei. Tikmēr likumdošana primāri uzsver ūdens aizsardzību. Zinātnē arvien vairāk tiek meklēti risinājumi, kā sabalansēt šīs intereses.
Mārcis Saklaurs norādīja, ka šobrīd vēl nav viennozīmīgas atbildes, kura pieeja ir labāka – vai upmalu mežus intensīvāk apsaimniekot, kā to dara, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, vai arī saglabāt tos dabiskā stāvoklī. “Ir dažādas hipotēzes, bet skaidrības vēl nav,” viņš atzina. Vienlaikus pētnieks uzsvēra, ka kailcirtes upmalās nebūtu pieļaujamas, taču nepieciešams atrast gudrus un sabalansētus risinājumus, kā apsaimniekot krastus – novēršot koku izgāšanos upē un vienlaikus neradot liekus riskus īpašniekiem. “Ir jāatrod veids, kā strādāt tā, lai cilvēki nebaidītos no sodiem, bet saprastu, kā rīkoties pareizi. Šis stāsts vēl ir jāuzraksta un jāvirza uz priekšu,” uzsvēra M. Saklaurs.
Eksperimentālajās teritorijās, tostarp arī privātīpašumos, tiek pārbaudītas dažādas apsaimniekošanas metodes, piemēram, izlases cirtes un koku sugu maiņa. Mērķis ir panākt daudzveidīgu veģetāciju un ilgtermiņā – bagātīgas, dabiskas upju piekrastes.
Sagaidāms, ka pareizi apsaimniekoti upmalu meži un straujteču atjaunošana uzlabos Salaca un tās pieteku ekoloģisko kvalitāti. Daļa teritoriju tiks veidotas kā demonstrāciju vietas, lai gūto pieredzi varētu izmantot arī citviet Latvijā.
Šogad uzsāksies dabas aizsardzības plāna “Salacas ieleja” izstrādi, kurā tiks integrēti projekta rezultāti. Tāpat Salacgrīvā top izveidot dabas izglītības centru ar interaktīvu ekspozīciju “Salacas krastos un dzelmē”. Izstādē populārzinātniskā valodā varēs iepazīties ar informāciju par Salacas upi, tās vēsturi un apsaimniekošanu, saldūdeņu kvalitāti, kā arī dažādām tajā dzīvojošām sugām un biotopiem.
Projekta īstenošanas laikā tiks veikta upmalu mežu apsaimniekošana 65 ha platībā, kā arī izstrādātas labās prakses vadlīnijas un ieteikumus normatīvo aktu grozījumiem.
Semināra dalībnieki apskatīja marta nogalē privātīpašnieka teritorijā veikto koku stādīšanu. Apskatot iestādītos kokus – secinājums ir viens – aug.
Projekta LIFE IS SALACA mērķis ir veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs, īstenojot gan praktiskus apsaimniekošanas pasākumus, gan veidojot zināšanu bāzi un nododot pieredzi sabiedrībai.
Projektu īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, BIOR un biedrību Makšķernieku klubs Salackrasti ar Eiropas Savienības LIFE programmas atbalstu.
Semināra izskaņā Mārcis Saklaurs iepazīstināja ar projektiem, pie kuriem šobrīd strādā. Viens no tiem ir aļņu iezīmēšanas projekts, kura ietvaros 20 aļņi Latvijā un 20 Igaunijā tiek aprīkoti ar GPS raidītājiem, lai pētītu to migrāciju. Tāpat viņš pastāstīja par projektu LIFE RiverFlow, kurā cita starpā plānota Staiceles dambja nojaukšana.
