Salacā sākušies straujteču atjaunošanas darbi

30.08.24

Straujteču atjaunošana ir būtiska, lai uzlabotu zivju nārsta vietas

Augustā projektā LIFE IS SALACA ir sākti straujteču atjaunošanas darbi. 2024. gadā darbus plānots īstenot trīs Salacas upes posmos, kopumā vairāk kā 6 ha platībā. Darbu laikā tiks veikta lašveidīgo zivju piemēroto dzīvotņu atjaunošana, veicot virsūdens augāja un tā veidoto sakņu sistēmu izņemšanu.

Salaca ir viena no galvenajām Baltijas valstu lašupēm, kā arī tā ir ierindota starp zivju faunas saglabāšanā nozīmīgākajām Latvijas ūdenstecēm. Diemžēl liela daļa no Salacā esošajām straujtecēm eitrofikācijas rezultātā ir blīvi aizaugušas ar virsūdens augāju. Strauji tekošie posmi parasti ir upes seklākie posmi, tādēļ eitrofikācijas izraisītās problēmas – palielināts aizaugums ar ūdensaugiem – visbiežāk novērojams tieši straujtecēs. Arī Salacā lielā daļā strauji tekošo posmu aizaugums jau ir tik intensīvs, ka tur ir daļēji zudis straujtecēm raksturīgais substrāts un straumes ātrums. Palielināto aizaugumu lielākajā daļā Salacas straujteču veido ezermeldri. Šiem augiem ir raksturīga blīva sakņu sistēma, kas upes gruntī var izveidot pat 30 cm biezu velēnu, tādējādi noklājot straujteču platības un iznīcinot granšaini – oļainās dzīvotnes, kas piemērotas lašveidīgo zivju nārstam. Straujtecēm būtiski aizaugot ar ūdensaugiem, laika gaitā nomainās upē sastopamo zivju sugu sabiedrība – samazinās straujām un ar skābekli bagātām upēm tipisko zivju skaits (lasis, mailītes), bet palielinās ekoloģiski toleranto zivju sugu skaits (līdaka, sapals, rauda, asaris). Tādēļ, lai arī turpmāk Salaca var lepoties ar Baltijas valstu galvenās lašupes titulu, LIFE IS SALACA projekta ietvaros tiks īstenoti straujteču atjaunošanas pasākumi. Vienlaikus straujteču atjaunošana dos labumu arī kopējam upes ekoloģiskajam stāvoklim, kā arī ilgtermiņā nodrošinās labvēlīgākus dzīves apstākļus straujteces apdzīvojošajām ūdens bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, upes raibgliemezim, upes micītei, biezajai perlamutrenei, upes bezzobei u.c. sugām.

 

Darbi tiks īstenoti ar specializētu tehniku

 

Salacas straujteču gultnes tīrīšanas darbus veiks, izmantojot ķēžu ekskavatoru, kas aprīkots ar speciālu kausu, lai no upes izņemtu ezermeldrus un citus helofītus (virsūdens augus), kas veido blīvu apaugumu, kā arī to sakņu sistēmas veidoto biezo “velēnu”. Ekskavators ir aprīkots ar speciālu kausu, kura acs izmēri ir 20 x 20 cm. Tas veidots tā, lai iespējami daudz straujtecēm raksturīgā substrāta (oļi, akmeņi un grants) tiktu atstāti upes gultnē. Vietās, kur straujteces nav būtiski aizaugušas ar helofītiem, veiks gultnes uzirdināšanu, izmantojot speciālu irdināšanas kausu. Nav mazsvarīgi, ka ķēžu ekskavators ir aprīkots ar bioloģiski noārdāmām eļļām, tādējādi nodrošinot, ka tīrīšanas darbu laikā Salacā nenonāks piesārņojošas vielas, kas varētu kaitēt upes iemītniekiem.

 

Atjaunošanas pasākumi tiks veikti ar atbildību pret dabu un tās vērtībām

 

Lai Salacas straujteču atjaunošanas darbi noritētu pēc iespējas dabai draudzīgāk un netiktu nodarīts kaitējums ne pašai upei un tās iemītniekiem, ne piekrastes teritorijā esošajiem biotopiem un sugām, darbu veikšanas laikā tiks ievērota virkne dažādu nosacījumu:

  • Netiks pārveidots Salacas gultnes reljefs un krastu līnijas profils (netiks veidotas izteiktas reljefa formas, salas, pussalas pie krasta līnijas u.c. upes gultnes reljefu mainošas darbības).
  • Ja tīrīšanas darbu laikā no upes tiks izcelti liela izmēra akmeņi, tie tiks novietoti atpakaļ upes gultnē.
  • Galvenā uzmanība tiks veltīta blīvā virsūdens aizauguma samazināšanai. Ar iegrimušajiem augiem aizaugušu straujteču daļu irdināšanu veiks tikai tad, ja šo augu saknes ir izveidojušas “velēnu”, kas var kavēt lašveidīgo zivju un nēģu nārsta norisi.
  • No upes izvākto ūdensaugu, to sakņu sistēmu un sedimentu masa netiks novietota Salacas krastos vai uz salām esošajos ES nozīmes sauszemes biotopos. Pirms darbu veikšanas krastos tika atzīmētas ES nozīmes biotopu robežas.
  • Lai samazinātu izņemtā augu izcelsmes materiāla nonākšanu atpakaļ upē, kur vien tas iespējams, no upes izņemto ūdensaugu, to sakņu sistēmu un sedimentu masa tiks novietota virs palu zonas. Vietās, kur to nav iespējams realizēt reljefa dēļ, izņemto masu novietos šaurā joslā gar upes krastu, neveidojot lielus vaļņus. Posmos, kur Salacā sastopamas salas, pieļaujama izņemtās masas novietošana uz tām. Dažādas situācijas darbu gaitā tiks saskaņotas ar saldūdeņu biotopu ekspertu.
  • Iespēju robežās tiks pārskatīts no gultnes izceltais substrāts, lai upē atlaistu atpakaļ kopā ar sedimentu masu izceltās zivis, nēģu kāpurus un gliemenes.
  • Lai samazinātu potenciālo ietekmi uz ceļotājzivju nārsta migrāciju, nārstu un mazuļu attīstību, darbus paredzēts veikt ierobežotā laika periodā no 15.jūlija līdz 15. septembrim.
  • Lai samazinātu ūdens kvalitātes pasliktināšanos darbu veikšanas laikā, atbilstoši plānotajam, tehnikai tiks izmantotas bioloģiski noārdāmas eļļas, darbi tiks veikti ar speciālu kausu, kas samazina straujtecēm raksturīgā gultnes substrāta, zivju mazuļu, nēģu kāpuru un bentosa organismu izņemšanu no upes.

 

Sadarbība starp ekspertiem un praktisko darbu veicējiem visā projekta gaitā

 

Straujteču atjaunošanas darbi Salacā noritēs ciešā sadarbībā ar LIFE IS SALACA tekošo saldūdeņu, zivju un bezmugurkaulnieku ekspertiem, tādējādi nodrošinot, ka darbu izpildes laikā tiks ievērotas ekspertu rekomendācijas, kā arī tiks meklēti labākie risinājumi gadījumos, ja darbu īstenošanas laikā radīsies kādas neparedzētas grūtības. Abām iesaistītajām pusēm – ekspertiem un praktisko darbu veicējiem – būs lieliska iespēja mācīties vienam no otra un apmainīties ar zināšanām un ieteikumiem, lai apsaimniekošanas darbus varētu veikt pēc iespējas kvalitatīvāk un dabai draudzīgāk. Tāpat uzkrātā pieredze vēlāk lieti noderēs, īstenojot līdzīga rakstura darbus citās ūdenstecēs!

Tev varētu patikt:
Krastings gar Salacu
01.10.24
Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 5. oktobrī plkst 11:00, aicina piedalīties pārgājienā "Krastings gar Salacu". Izzinošajā pasākumā varēs iepazīt vēja un…
Lasīt vairāk
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu LIFE Platformas projektu…
30.09.24
Šogad Rīgā, no 16. līdz 18.septembrim, notika Ziemeļvalstu-Baltijas valstu LIFE Platformas projektu tikšanās, pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no gandrīz…
Lasīt vairāk
Projektā palīdz Salacai saglabāt lašupes…
13.09.24
Piektdien, 6.septembrī Salacgrīvas pagastā netālu no Korģes ietekas Salacas krastos sapulcējās  dabas eksperti, viņu sadarbības partneri un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta…
Lasīt vairāk