Piektdien, 6.septembrī Salacgrīvas pagastā netālu no Korģes ietekas Salacas krastos sapulcējās dabas eksperti, viņu sadarbības partneri un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta…
Šogad plānotie darbi
Projektā LIFE IS SALACA jau tuvāko nedēļu laikā ir plānots uzsākt straujteču atjaunošanas darbus trīs Salacas upes posmos, kopumā 6,43 ha platībā – augšpus Korģes ietekas 1,22 ha platībā, posmā pie “Atpūtām” 0,58 ha un pie “Brūveļiem” 4,63 ha. Kopumā projekta LIFE IS SALACA laikā straujteču atjaunošanas pasākumus Salacas upē paredzēts īstenot 16 ha platībā. Salacas posmi, kuros turpmākajos gados tiks realizēti straujteču atjaunošanas pasākumi, tiks identificēti vēlāk – pēc visiem 2024. gadā veiktajiem lauka pētījumiem un ievākto datu analīzes.
Kādēļ šādi darbi ir nepieciešami?
Salacas posmos, kur 2024. gadā plānots veikt straujteču apsaimniekošanas darbus, novērojams liels aizaugums ar virsūdens augiem, no kuriem lielāko daļu veido ezermeldru audzes. Augu barības vielām bagātās upēs ezermeldru un citu virsūdens augu sakņu sistēma virs grunts izveido līdz 30 cm biezu velēnu, kas nosedz straujteču platības, tā iznīcinot granšaini smilšainās dzīvotnes un lašveidīgo zivju nārsta vietas. Lašu populācija Salacā veidojas tikai dabiskā ceļā, tāpēc ļoti liela nozīme ir lašu nārstam piemērotu dzīvotņu platībai un kvalitātei, ko ir samazinājusi upes gultnes aizaugšana. Ņemot vērā straujteču posmu nelielo dziļumu, gultnes aizaugšana norisinās tieši straujtecēs. Vairākās vietās aizaugums ir tik liels, ka tās pašlaik jau ir daļēji zaudējušas straujtecēm raksturīgo substrātu un straumes ātrumu.
Tādēļ paredzētā straujteču atjaunošana, veicot ezermeldra sakņu velēnas izņemšanu, ilgtermiņā uzlabos gan ES nozīmes biotopa 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi kvalitāti, gan arī upes kopējo ekoloģisko kvalitāti, gan arī palielinās lašveidīgajām zivīm piemēroto dzīvotņu platību.
Salacas vērtības un nepieciešamie atzinumi
Salaca ir Latvijas nozīmīgākā lašupe. Astoņas no 2024. gadā Salacas straujtecēs vai iepriekšējos gados dažādos Salacas posmos veiktajās uzskaitēs konstatētajām zivju un nēģu sugām – akmeņgrauzis, lasis, pavīķe, platgalve, spidiļķis, taimiņš, upes nēģis un strauta nēģis, ir aizsargātas ar nacionāliem un starptautiskiem normatīviem aktiem. Taču zivis nav vienīgā Salacas vērtība. Salaca ir daļa no dabas parka “Salacas ieleja”, kas ir nozīmīga teritorija vairāku ES Biotopu direktīvas biotopu – smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču u.c. aizsardzībai, ar izcilu ainavisko vērtību. Posmi, kuros 2024. gadā plānots īstenot Salacas gultnes tīrīšanas darbus, ir strauji tekoši posmi (straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s), bet upes piederība biotopa variantam tiek noteikta plašākā mērogā, tādēļ kopumā Salaca atbilst 3260 biotopa 2. variantam, kas ir dabiskas, lēni tekošas upes. Salacas krastos pie posmiem, kur paredzēta gultnes tīrīšana, sastopami trīs ES nozīmes aizsargājamie mežu biotopi – 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, 9180* Nogāžu un gravu meži un 91F0 Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm, kā arī divi zālāju biotopi – 6450 Palieņu zālāji un 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Salacas upes piekrastes teritorijās konstatētas trīs īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas – Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica), stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata) un smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia). Upē šajos posmos tika konstatēs upes raibgliemezis (Theodoxus fluviatlis), kā aī biezo perlamutreņu (Unio crassus) tukšas čaulas, dzīvi eksmeplāri netika konstatēti. Tādēļ darbu plānošana jāveic īpaši rūpīgi, lai mēģinot palīdzēt zivīm, netiku nodarīts kaitējums citām dabas vērtībām.
Lai saņemtu Valsts Vides Dienesta izsniegtos tehniskos noteikumus darbu veikšanai, tika gatavoti ekspertu atzinumu ar mērķi izvērtēt plānoto darbību, šajā gadījumā – Salacas upes gultnes tīrīšanas darbu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, un noteikt pasākumus darbības seku mazināšanai. Jūnijā un jūlijā tika veikti apsekojumi dabā un tika sagatavoti ekspertu atzinumi par plānoto darbu ietekmi uz zivīm, bezmugurkaulniekiem, augiem, kā arī ES nozīmes biotopiem – ne tikai saldūdeņiem, bet arī Salacas krastos esošajiem mežiem un zālājiem.
Izpētē un datos balstīti darbi
Lai straujteču atjaunošanas darbs būtu veiksmīgs, nepieciešams laikietilpīgs sagatavošanās darbs, kas uzsākts jau ziemā – datu ievākšana, kartogrāfiskā materiāla izpēte, dažādu metožu un jau īstenoto pieredžu apzināšana, un daudzas diskusijas gan starp teorētiķiem un praktiķiem, gan dažādu nozaru pārstāvjiem. Tika rīkots arī seminārs “Ar smago tehniku upē – izaicinājumi, ieguvumi (un zaudējumi?) ūdensteču tīrīšanā un atjaunošanā”, kas ieguva negaidīti plašu interesi. Galvenā atziņa, kas gūta, apkopojot visu upju apsaimniekošanā iesaistīto pušu un ārvalstu pieredzi, – lai sasniegtu iespējami labākus rezultātu upju atjaunošanā, nepieciešama rūpīga plānošana. Svarīgi to darīt mērķtiecīgi un plānveidā, balstot to datos un labākajās pieejamās zināšanās. Lai varētu vērtēt apsaimniekošanas pasākumu sekmes, pēc darbiem ir nepieciešams monitorings faktisko ieguvumu novērtēšanai.
Tādēļ šajā vasarā veiktā datu ievākšana ir svarīga, lai visi īstenotie pasākumi būtu datos balstīti un zinātniski pamatoti, kā arī būtu pilnvērtīgi dati par situāciju upē pirms darbu uzsākšanas, lai varētu veikt arī salīdzinošo darbu. Projektā ir daudzveidīga iesaistīto ekspertu komanda – biotopu, zivju, ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes, bezmugurkaulnieku u.c. speciālisti. Tas ir arī viens no projekta LIFE IS SALACA lielajiem plusiem, jo praktiskā darba veicēji plecu pie pleca strādās ar ekspertiem visu projekta laiku.
Potenciālās straujteču atjaunošanas vietas kopīgi tika apsekotas vairākas reizes. Ne vienmēr izplānoto ir iespējams praktiski īstenot dabā, jo jāņem vērā arī piebraukšanas iespējas un upes krastu speficika. Taču ļoti būtiski, ka nedrīkst nodarīt kaitējumu vērtīgajām sugām vai biotopiem. Tad nākas atkārtoti domāt, plānot, diskutēt un kopīgi meklēt citus risinājumus, nonākot pie labākā iespējamā kopsaucēja. Tas ir ne tikai sareģžīti, bet arī gana izaicinoši. Pirms pašu darbu uzsākšanas vēlreiz tiks apsekotas plānotās darbu vietas, dabā atzīmējot krastā sastopamu ES nozīmes biotopu robežas.
Kāda būs veikto darbu paredzamā negatīvā un pozitīvā ietekme?
Īstermiņā, darbu veikšanas gaitā, nav iespējams izvairīties no negatīvas ietekmes. Paredzams, ka ūdensaugu un to sakņu sistēmas izņemšana veicinās pastiprinātu sedimentāciju un barības vielu ieskalošanos upē, tomēr tās ietekme sugām un biotopiem būs īslaicīga. Tā kā atjaunošanas pasākumi tiks realizēti Salacas strauji tekošajos posmos, prognozējams, ka sedimentu un suspendēto vielu izkliede straumes ātruma ietekmē notiks relatīvi ātri. Pārvietojoties pa gultni ar traktortehniku, mehāniski tiks saspiesta daļa upes gultni apdzīvojošo gliemeņu un citu ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī kopā ar grunts substrātu un makrofītiem daļa ūdens organismu tiks izsviesta krastā. Tomēr ir jāņem vērā, ka straujtecēs, kurās paredzēta darbu veikšana, zivsaimnieciski nozīmīgākā suga ir lasis, kam pašlaik ar virsūdens augiem būtiski aizaugušās straujteču daļas šobrīd ir maz piemērotas.
Taču, ievērojot visus sugu un biotopu ekspertu sniegtos ieteikumus, un veicot šos darbus videi draudzīgā veidā, ilgtermiņā netiek paredzēta negatīva ietekme uz Salacas upē esošajiem un tai pieguļošajiem ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Īstenojamo pasākumu mērķis ir palielināt zivsaimnieciski nozīmīgākās sugas – laša nārsta vietu platību un kvalitāti. Paredzams, ka dzīvotņu atjaunošanas rezultātā laša nārsta sekmes Salacā uzlabosies. Mazākā mērā ir sagaidāma arī taimiņa un abu nēģu sugu nārsta sekmju uzlabošanās. Pēc īstenotajiem darbiem sagaidāma pašas upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanās – kopā ar ūdensaugiem un to sakņu sistēmu no upes tiek izņemtas barības vielas, atjaunojot straujteces, tiks palielinātas upes pašattīrīšanās spējas, kā arī tiks uzlabota upes kā ES nozīmes biotopa kvalitāte.
Jāatzīmē, ka darbu laikā vizuālais skats upē var nebūt pievilcīgs, taču tas ir līdzīgi kā ar ceļu remondarbiem – ir vērts paciesties, lai pēc tam būtu labāk. Un nedrīkst aizmirst arī par pozitīvo ietekmi citā aspektā – upe būs pieejamāka arī laivotājiem un citiem aktīvās atpūtas baudītājiem, kā arī attīrītie straujteču posmi atgūs savu ainavisko pievilcību.
