Projekta aktivitātes

Projekta vadības aktivitāte ir nepārtraukta darbība visā projekta realizācijas laikā, ar ko tiek nodrošināta projekta administratīvo, tehnisko un finansiālo aspektu vispārējā pārvaldība.

Galvenie darbības uzdevumi:
1. Veikt Projekta administrēšanu atbilstoši nacionāliem normatīviem aktiem un LIFE programmas vadlīnijām un noteikumiem un citiem saistošajiem noteikumiem;
2. Uzraudzīt kopējo projekta darba gaitu;
3. Nodrošināt savlaicīgu Projekta atskaišu un nodevumu sagatavošanu un iesniegšanu CINEA, nodrošināt saikni starp CINEA un projektu, projekta dokumentāciju un projekta partneriem;
4. nodrošināt projekta izdevumu atbilstību projekta īstenošanas plānam un plānoto mērķu sasniegšanu atbilstoši rīcības grafikam;
5. veikt Projekta dokumentu apstrādi un vadību;
6. izveidot un uzturēt nepārtrauktu un efektīvu informācijas plūsmu un komunikāciju starp partneriem un nodrošināt maksimālu esošo sinerģiju izmantošanu;
7. sazināties ar Komisiju un nodrošināt saistītajiem saņēmējiem Aģentūrai/Komisijai iesniegto tehnisko un finanšu pārskatu kopijas, kā arī Aģentūras/Komisijas reakcijas uz šiem dokumentiem.

Ārējais audits tiek veikts atbilstoši LIFE programmas prasībām. Projekta audits ir nepieciešams, lai nodrošinātu projekta budžeta, naudas plūsmas un visu veikto izdevumu precīzu uzskaiti un izdevumu attiecināmības neatkarīgu izvērtējumu. Veiksmīgai projekta īstenošanai svarīga ir nacionālo normatīvo aktu, kā arī Life programmas noteikumu un dažādu līgumu ievērošana.

Projekta aktivitāšu turpināšanai un Projekta sasniegumu ilgtspējības nodrošināšanai, projekta beigu posmā tiks izstrādāts After-LIFE plāns. Tajā tiks noteikts, kā Projekts turpināsies un attīstīs konkrētas Projekta ietvaros īstenotās darbības nākamajos gados pēc projekta beigām un kā tiks nodrošināta ilgtermiņa vadība, lai to nodrošinātu.

Šajā aktivitātē tiks sagatavots darbu plāns biotopu pieejamības, kvantitātes un kvalitātes uzlabošanai ekoloģiski jutīgām zivju sugām, kur tiks norādīta aktivitāšu norises vietas, izmantotās metodes, laiks un termiņš, iesaistīto projekta partneru un citu pušu sadarbība, u.c.
Lai nodrošinātu darbu izpildi, tiks slēgta vienošanās ar zemes īpašniekiem par tehnikas piekļuves koridoriem, kā arī tiks saņemti ekspertu atzinumi par zivju resursu iespējamo ietekmi, kas nepieciešami Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu pieteikšanai. Šajā posmā tiks izvērtēti kartogrāfiskie un vēsturiskie materiāli un dokumentācija, kā arī norisināsies lauka izpēte - teritorijas apsekošana dabā.

Šajā aktivitātē tiks sagatavots darbu plāns Upmalu mežu apsaimniekošanai, kur tiks norādīta aktivitāšu norises vietas, izmantotās metodes, laiks un termiņš, iesaistīto projekta partneru un citu pušu sadarbība, u.c. Šīs aktivitātes mēŗkis ir uzrunāt un piesaistīt mežu īpašniekus Salacas daļbaseinā (apvidū, kur plānotas projekta aktivitātes), lai meža zemēs varētu izveidot demonstrāciju teritorijas ar dažāda sastāva koku sugām, baltalkšņu nomaiņu demonstrāciju teritorijas, kā arī lai varētu izveidot demonstrācijas taku. Šīs aktivitātes galvenās darbības ir vienošanās ar zemes īpašniekiem par demonstrāciju teritoriju un demonstrāciju takas izveidi, ķīmiskās analīzes ņemšanas vietas izvēle, demo teritoriju apsekošana un iezīmēšana, apsaimniekošanas tehnikas, metodes, veida un laika izvēle, monitoringa parauglaukumu izvēle.

Šīs aktivitātes mērķis būs izveidot ietvaru Salacas upes ielejas sniegto ekosistēmu pakalpojumu visaptverošam novērtējumam, kas atbalstītu Salacas upes ūdens kvalitātes un ar to saistīto resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un uzlabošanu, modelējot dažādu ekosistēmu ietekmi. zemes izmantošanas prakse, upju apsaimniekošana un atjaunošanas darbības. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ietvars tiks izmantots arī projekta aktivitāšu ietekmes monitoringam. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas ietvars tiks veidots, pamatojoties uz esošajām pieejām, piemēram, Eiropas Komisijas darba grupas izstrādāto analītisko ietvaru "Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanai un novērtēšanai" (MAES), kā arī pamatojoties uz īpašām novērtēšanas shēmām, kas izstrādātas upju ekosistēmām, piemēram, metodoloģijas, kas izstrādātas LIFE GoodWater IP projektā Latvijā, LIFE IP CleanEST Igaunijā u.c. LIFE IS SALACA projekta novērtējuma ietvarā tiks iekļauti visi pakalpojumi, ko sniedz upes ekosistēma, ko veido upe, kā arī citi ar to saistītie biotopi upes ielejā, tostarp meži, zālāji, palienes utt. Turklāt tas ļaus novērtēt mijiedarbību un kompromisus pakalpojumu piedāvājumā starp dažādiem upes ekosistēmas komponentiem (piemēram, upes krasts). meži un upe), tādējādi ļaujot modelēt dažādu meža apsaimniekošanas prakšu ietekmi uz visu upes ielejas sniegto ekosistēmu pakalpojumu kopumu. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ietvars tiks izmantots arī projekta aktivitāšu ietekmes uzraudzībai un ziņošanai par galvenajiem darbības rādītājiem. Aktivitātes ietvaros tiks izstrādāts indikatoru kopums un kvantitatīvās noteikšanas metodes Salacas upes ielejas ekosistēmu pakalpojuma novērtēšanai. Rādītāji tiks klasificēti pēc tā, kādu pakalpojumu piedāvājuma aspektu tie pārstāv: i) jauda vai krājums (t.i., ekosistēmas potenciāls sniegt pakalpojumu, pamatojoties uz tās biofizikālajām īpašībām un funkcijām); ii) plūsma (t.i., pakalpojuma faktiskā ražošana vai izmantošana); un iii) pieprasījums (sabiedrībai nepieciešamais pakalpojuma apjoms). Atkarībā no datu pieejamības dažiem pakalpojumiem var tikt novērtēts tikai viens vai divi aspekti. Katra rādītāja kvantitatīvai noteikšanai tiks noteiktas attiecīgās datu kopas. Novērtējums tiks veikts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, tostarp monitoringa/apsekojuma datiem, kas savākti projekta aktivitāšu laikā, datiem no regulārām monitoringa programmām, meža inventarizācijas datiem vai citiem sekundāriem datiem, ieskaitot attālo uzrādi, statistiku utt. Dažos gadījumos informācija no literatūras vai var tikt izmantots eksperta atzinums. Katram rādītājam tiks izstrādāta kvantitatīvās noteikšanas skala, kas tiks normalizēta vienā skalā (piemēram, 0-5 vai 0-1), lai nodrošinātu dažādu pakalpojumu salīdzināmību un ļautu novērtēt to mijiedarbību un kompromisus. Paralēli indikatoru izstrādei projekta teritorijai tiks izstrādāta ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma bāzes karte, kurā būs atspoguļotas visas attiecīgās ekosistēmu sastāvdaļas un noteiktas telpiskās vienības pakalpojumu piedāvājuma novērtēšanai.

Lai paaugstinātu biotopu kvalitāti un kvantitāti ekoloģiski jutīgām zivju sugām, tiks veikta sedimentu samazināšana un upes gultnes irdināšana Salacas upes posmos, kas ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 3260 “Upju straujteces un dabiski upju posmi”. Darbi upes gultnē tiks veikti no 15. jūlija (laiks, kad putnu un zivju mazuļi izauguši pietiekami lieli, lai varētu izvairīties no ekskavatora) līdz 15. septembrim (laiks, kad laši sāk iepeldēt Salacā un sagatavoties nārstam). Biotops tiks labiekārtots ar speciālu augsnes irdinātāju un ūdens sūkni ar hidraulisko piedziņu. Vietās ar biezāku aizaugumu un sedimentu, tas tiks norakts ar kausu. No upes izraktais apaugums un sedimenti tiks novietoti virs upes palu līnijas, kas neļaus sedimentiem atgriezties upē. Savukārt straujteces, kas nav tik aizaugušas, tiks irdinātas ar augsnes irdinātāju un, pateicoties straumei, attīrīsies pašas. Ekskavators tiks aprīkots ar bioloģiski noārdāmām eļļām un smērvielām, lai samazinātu piesārņojuma risku. Projekta ietvaros Salacas upes daļbaseinā kopumā tiks atjaunoti 20 ha zivju nārsta vietas un ES nozīmes biotopi 3260 “Upju straujteces un dabiski upju posmi”.

Šīs aktivitātes mērķis ir demonstrēt jaunu pieeju upmalu mežu apsaimniekošanā, balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu. Šīs aktivitātes ietvaros tiks izveidotas:
• 40 ha upmalu mežu demonstrāciju teritorijas ar dažāda vecuma, sastāva un struktūras meža nogabaliem (krūmu un citu nederīgo koku izzāģēšana, mērķēta noteiktu koku sugu stādu piestādīšana, stādu kopšana, stādu aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem);
• 25 ha baltalkšņu nomaiņa upmalu mežu teritorijā (baltalkšņu nozāģēšana, augsnes sagatavošana, izmantojot dažādas mežsaimniecībā izmantotās metodes, stādu sagatavošana un stādīšana, stādu aizsardzības līdzekļu pielietošana pret pārnadžu radītiem bojājumiem, regulāra teritorijas kopšana);
• 4 km gara demonstrācijas takas izveide (pameža, kritušo koku un bīstamo koku likvidēšana, zemes seguma frēzēšana takas joslā, margu ierīkošana takas stāvākajos posmos, vienkāršotu laipu ierīkošana slapjās ieplakās, QR kodu .
• 25 video sagatavošana par veiktajām aktivitātēm, par procesiem dažādos gadalaikos, ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu, meža un upju ekosistēmu nedalāmību un upes krastu procesu ietekmi uz ūdens kvalitāti.

Nozīmīgākie ekosistēmu pakalpojumi upmalu mežos ir:
• Apgādes pakalpojumi: zivju resursi un kokmateriāli, kas iegūti no upju piekrastēs augošajām mežaudzēm.
• Regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi: klimata un ūdens aprites regulēšana, saldūdens kvalitātes uzturēšana, erozijas kontrole, piesārņojuma filtrēšana, barības vielu uzkrāšana, biotopu nodrošināšana (dzīvošanas, vairošanās, barošanās vietas, migrācijas koridori).
• Kultūras pakalpojumi: atpūtas iespējas, nodrošina cilvēkiem garīgu, estētisku baudījumu, kalpo par iedvesmas avotu un sniedz kultūras mantojuma, zinātnes un izglītošanas pakalpojumus.
Šīs aktivitātes ietvaros tiks izveidots modelis, lai raksturotu apsaimniekošanas darbības ietekmi uz piekrastes mežu un upju ekosistēmu pakalpojumu (ES) kopējās vērtības turpmākajām izmaiņām, ko var izmantot kā atsevišķi esošu (projekta mājaslapā, kā arī pielietots lauku darbos un demonstrēšanai), kā arī tikt integrēts lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmās.
Modeļa pamatfunkcija: ekosistēmu pakalpojumu kopuma kopējās vērtības prognozēšana pēc 30 gadiem bez apsaimniekošanas, kā arī ar ierosināto apsaimniekošanas darbību, lai novērtētu, vai darbība nodrošina atlikušo vai paaugstinātu vērtību un kompromisus starp dažādu pakalpojumu piegādi. pakalpojumus.

Uzdevuma ietvaros ir paredzēta trīs scenāriju izstrāde un testēšana, lai aprēķinātu agregēto ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Šie teorētiskie scenāriji ir šādi: 1) nav apsaimniekošanas scenārija - pilnīga piekrastes mežu atmatā bez cilvēka iejaukšanās (zemākais antropogēno traucējumu līmenis); 2) ražošanas meža apsaimniekošanas scenārijs - visas ierastās mežsaimniecības prakses pielietošana (šajā gadījumā neievērojot virszemes ūdeņu aizsargjoslām piemērotos ierobežojumus; augstākais antropogēno traucējumu līmenis, bet nevienmērīgs telpiskais sadalījums); 3) piekrastes joslu ekoloģiskās funkcionalitātes uzlabošanas scenārijs - esošo apsaimniekošanas ieteikumu kombinācijas pielietošana, piemēram, platlapju popularizēšana, parasto egļu un pelēko alkšņu monokultūru likvidēšana, zemes veģetācijas apgaismojuma apstākļu uzlabošana, kompleksa daudzslāņu koka izveide audze, lai maksimāli palielinātu piekrastes meža ekosistēmas spēju veikt savas ekoloģiskās funkcijas (samazināt nogulumu un barības vielu pieplūdi, novērst eroziju, saglabāt biotopus un bioloģisko daudzveidību).

Aktivitāte ietver dabas aizsardzības plāna izstrādi dabas parkam "Salacas ieleja", kuram šobrīd nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna. Dabas aizsardzības plāns tiks izstrādāts "jaunā ietvarā", kuru šobrīd izstrādā LIFE IP LatViaNature. Plānā tiks iekļauti arī projekta aktivitāšu rezultāti.

Hidroloģiskais, ķīmiskais un bioloģiskais monitorings, kas ļaus novērtēt ieviesto pasākumu efektivitāti un ietekmi uz ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti.

Projekta aktivitāšu ietekme uz ekosistēmu stāvokli un pakalpojumu nodrošinājumu tiks izvērtēta, izmantojot LIFE programmas sniegtos galvenos rezultatīvos rādītājus, kā arī pasākuma izstrādāto ekosistēmu pakalpojumu rādītāju kopumu. Datus projekta aktivitāšu ietekmes uz ekosistēmu stāvokli un pakalpojumu sniegšanu izvērtēšanai ievāks projekta ietvaros veiktās aptaujas, kā arī citas sekundārās datu kopas, kas identificētas sagatavošanas darbību laikā.

Apkopojot projekta laikā gūto pieredzi un atziņas, tiks sagatavotas vadlīnijas:
• Upmalu mežu apsaimniekošana. Latvijā ir 200 000 ha upmalu mežu, tas tieši skar daudzus privātos un juridiskos meža īpašniekus, kā arī valsts un pašvaldību mežu apsaimniekotājus. Vadlīnijas veicinās plašāku izpratni par to, ko un kā darīt upmalu mežos. Vadlīnijās tiks iekļauti gan projekta gaitā gūtie secinājumi, gan nozares zinātniskās prakses atziņas, kā arī demonstrējumu un baltalkšņa nomaiņas jomās veikto darbu piemēri.
• Biotopu pieejamības, kvantitātes un kvalitātes uzlabošana ekoloģiski jutīgām zivju sugām. Projekta laikā tiks gūta pieredze par piemērotāko ekskavatoru tehniku, irdināšanas metodi un piemērotāko kausu izvēli degradētu straujteču veģetācijas rakšanai. Tiks veikti novērojumi par piemērotāko lašu nārsta materiālu (substrātu) un piemērotāko nārsta vietu krācēs. Veicot vērienīgu krāču atjaunošanu un iegūstot datus, tiks sagatavotas vadlīnijas darbībām ar specializētu ekskavatoru, kuras būtu jāveic aizaugušu lašu straujtecēs, piem. (Venta, Gauja).
• Tiks sagatavotas saskaņotās Biotopu direktīvas un Ūdens struktūrdirektīvas monitoringa tīkla vadlīnijas. Tiks sagatavotas saskaņotās Biotopu direktīvas un Ūdens struktūrdirektīvas monitoringa tīkla vadlīnijas. Tiks aprakstīta labākā prakse un saskaņošanas process soli pa solim. Galvenie šo vadlīniju lietotāji būs valsts uzraudzības iestādes, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šīs vadlīnijas tiks prezentētas arī vienā no ES darba grupām par ūdens kvalitāti (piemēram, ECOSTAT).

Ņemot vērā projekta rezultātus, tiks sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām:
1) Upmalu mežu apsaimniekošanā:
2) Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas principu ieviešanu normatīvos aktos;
3) Nākamā perioda monitoringa plānam saistībā ar Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizāciju.

Zināšanu tālākai izmantošanai notiks izglītojoši semināri un individuālās apmācības profesionāļiem un nozares ekspertiem upmalu mežu apsaimniekošanā, biotopu pieejamības, kvantitātes un kvalitātes uzlabošana ekoloģiski jutīgām zivju sugām, kā arī Biotopu direktrīvas un Ūdens struktūrdirektīvas harmonizācijas aktivitātē.

Projekta ietvaros paredzēti vairāki tīklošanās pasākumi:
1. Pieredzes apmaiņas braucieni. Projekta sākuma daļā paredzēti vairāki pieredzes apmaiņas bracuieni, tai skaitā, braucieni uz īstenošanā esošiem LIFE projektiem, kur tiek risinātas tādas pašas vai līdzīga rakstura problēmas un veiktas aktivitātes, kur var gūt papildus pieredzi..
2. Piedalīšanās starptautiskās/lokālās konferencēs ar ziņojumiem par projektā veiktām aktivitātēm un sasniedzamiem rezultātiem.
3. Vairākas publikācijas Q1 līmeņa zinātniskos žurnālos;
4. Starptautiskas konferences rīkošana upmalu mežu apsaimniekošanas un ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas jomās.
5. Projekta noslēguma pasākums, kur tiks prezentēts projekta rezultāti un projektā paveiktais.

Šīs aktivitātes ietvaros plānots Ekosistēmu pakalpojuma novērtēšanas modeli izveidot par izmantojamu un praktiski pielietojamu kā lēmuma pieņemšanas atbalsta rīku.

Šī Projekta aktivitāte nodrošinās komunikācijas aktivitātes ar sabiedrību - masu mediji, televīzija, radio, laikraksti, sociālie tīkli, u.t.t. Kā daļa no šīs aktivitātes plānota interaktīvas izstādes izveide "Salacas krastos un dzelmē, Salacgrīvas Dabas izglītības centrā. Tajā tiks iekļauta daudzveidīga informācija populārzinātniskā valodā par Salacas upi, saldūdeņu kvalitāti, sugām un biotopiem. Izstādi veidos četras papildinošas ekspozīcijas - upju apsaimniekošana no sendienām līdz mūsdienām, zemūdens pasaule upē, laboratorija un mini kinoteātris.

Layman ziņojums ir projekta aktivitāšu un sasniegto rezultātu apkopojums, kas tiek izstrādāts projekta realizācijas noslēguma stadijā. To paredz izstrādāt LIFE programma.

Projektā ir paredzēti vairāk ipasākumi komunikācijā ar sabiedrību Salacgrīvā un tās reģionā:
1. Projekti uzsākot plānoti 4 iekštelpu semināri dažādās apdzīvotās vietās (Salacgrīva, Limbaži, Staicele, Mazsalaca), kuros tiks uzaicināti vietējie iedzīvotāji lia informētu par projektu.
2. Katru gadu tiks atbalstīts Lašu kauss Salacgrīvā un Salacas Sakopšanas talka, kur Projekta partneri nodrošinās informatīvas projekta aktivitātesu un ikviens aicināts piedalīties.
3. 2 reizes gadā plānots apmeklēt vietējās skolas, lai pastāstītu skolēniem par Projektā plānotām aktivitātēm un kāpēc tas ir nepieciešams.